Skriešana ir sporta veids, kam nav nepieciešamas īpašas palīgierīces vai sagatavotība, un ar to var nodarboties praktiski jebkur, jāprot vien likt vienu kāju aiz otras. Ikviens no mums prot skriet, taču, vai pareizi? Pareiza skriešanas tehnika ir svarīga gan tādēļ, lai uzlabotu veselību, izskatu un pašsajūtu, gan arī tādēļ, lai nenodarītu sev pāri un negūtu traumas.
Lūk, daži vienkārši Mičela Filipsa (Mitchell Phillips), skriešanas ekspertu uzņēmuma “StrideUK” vadītāja, un portāla nhs.uk padomi, kas palīdzēs skriet brīvāk un efektīvāk.
Galva jātur taisni
Skrienot skatieties taisni uz priekšu, uz to, kas atrodas aptuveni 30 – 40 metu attālumā. Galvenais neskatīties uz saviem purngaliem, jo šādi tiek sasprindzināts kakls un pleci. Tāpat būtu vērts atcerēties, ka skrienot nedrīkst sasprindzināt žokli.
Nemet kūkumu
Skrienot pleciem jābūt atliektiem atpakaļ un nolaistiem uz leju. Sakumpuši pleci apgrūtina elpošanu un samazina skābekļa padevi muskuļiem, kas savukārt ātri novedīs pie noguruma un paātrinātas elpošanas.
Atbrīvojiet rokas
Rokām jābūt atbrīvotām, bet ne ļenganām. Roku sasprindzināšana rada saspringtumu arī mugurā un plecos. Pareizi skrienot, tām vajadzētu būt saliektām 90 grādu leņķī. Rokas vajadzētu šūpot uz priekšu un atpakaļ, nevis šķērsām priekšā. Pareizas roku kustības palīdz pārvietoties ātrāk, bet to kustināšana uz sāniem ir vien velta enerģijas šķiešana.
Skrienot liecieties uz priekšu
Neliecieties uz priekšu vai atpakaļ viduklī, tas rada spiedienu uz gurniem. Daži speciālisti iesaka skriet taisnā pozā, taču Filipss uzskata, ka liekšanās uz priekšu, izmantojot ķermeņa svaru, var samazināt slodzi uz ceļu locītavām un palīdzēt balstīties uz pēdas vidusdaļas.
Gurni - taisni un stabili
Skrienot gurniem vajadzētu būt stabiliem un taisniem – atcerieties, ka tas ir cilvēka smaguma centrs. Neizvirziet dibenu un nešūpojiet gurnus. Gurnu stabilitātes saglabāšana var pasargāt no muguras lejasdaļas un gurnu sāpēm.
Neceliet ceļus pārāk augstu
Nolaižot kājas, nedaudz jāieliecas ceļos. Tas palīdz samazināt triecienu, kas rodas, skrienot pa cietu segumu. Tāpat ceļus nedrīkst celt pārāk augstu, vēlams izvairieties no lēkāšanas. Skrienot kājas jāceļ uz priekšu un tad uz augšu, nevis taisni uz augšu.
Jāatbalstās uz pēdas vidusdaļas
Atbalstīšanās uz pēdas vidusdaļu ir vispareizākā. Jācenšas izvairīties no piezemēšanās uz papēžiem vai pirkstgaliem, jo tā var traumēt gan locītavas, gan muguru. Pēdām skriešanas laikā vajadzētu atrasties vienā līmenī ar gurniem, nevis tiem priekšā.
Izvairieties no spēcīgas kāju triekšanas pret zemi
Centieties skriet īsiem, viegliem soļiem. Pareiza skriešana ir viegla un klusa. Neatkarīgi no jūsu svara, soļiem vajadzētu būt klusiem. Viegli soļi ir daudz efektīvāki un sagādā mazāku slodzi locītavām un mugurai.
Elpošana - dziļi un ritmiski
Vienalga, vai elpo caur degunu vai muti, tas jādara dziļi un ritmiski. Tas ir svarīgi, lai uzņemtu pietiekami daudz skābekļa, kas slodzes laikā tiek vairāk patērēts. Centieties ieelpot ik pēc diviem soļiem, bet nebaidieties no vēl lēnākas elpošanas. Pareizs elpošanas ritms palīdzēs izvairīties arī no nepatīkamajām sāpēm sānos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
