Fiziskās nodarbības, kā zināms, veicina laimes hormonu – endorfīnu izdalīšanos, samazina trauksmes līmeni, vairo darba spējas un nostiprina veselību. Tad kādēļ tomēr mēs nestāvam garā rindā pēc šiem labumiem, un pat tās iespējas, kas ir bez maksas, paliek neizmantotas? Protams, ka slinkums, aizbildināšanās ar laika trūkumu ir vispārzināmas lietas, bet, manuprāt, gadās arī vēl ir kāds cits iemesls.

Iemesls tīri personisks - negatīvā pieredze, uzsākot nodarbības. Vilšanās par gaidu nepiepildīšanos. Piemēram, uzsākot nodarbības jau, otrās nedēļas beigās ir sakrājies nogurums, prieks kaut kur pagaisis, bet svars tikai pieaug. Ir aizskarta pašcieņa: es nevaru ar sevi tikt galā – neesmu tam domāts, nav gaidīto rezultātu un nodarbības tiek pārtrauktas. Gadās pat, ka jāgriežas pie ārsta, lai saglābtu kādu traumu. Runāt par neveiksmi kavē kauna sajūta, padomdevējus "mundiera gods", bet patiesie nelaimju cēloņi vienkārši ir kļūdas nodarbību un slodžu izvēlē, bieži vien, savienojumā ar neatbilstošu uzturu.

Kā tipiskāko kļūdu varētu minēt – pārāk augstu nodarbību intensitātes izvēli. Piemēram, nesagatavots cilvēks mēģina skriet 20 un vairāk minūtes bez apstājas, pulsam saglabājot 150 -160 un vairāk sitienus minūtē. Vai otrs tipisks gadījums - kad kundze ar 10 un vairāk liekā svara kilogramiem piedalās grupu nodarbībā, kas paredzēta jaunām meitenēm, un pilda to pašu uzdevumu programmu.

Kā sportot pareizi

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit