Trīsdesmit minūtes fiziskās aktivitātes, neatkarīgi no to intensitāte sešas dienas nedēļā samazina jebkādu celoņu pāragru vīriešu nāves risku par 40%, vēsta Oslo pētījuma rezultāti, kas publicēti Britu sporta medicīnas žurnālā ( British Journal of Sports Medicine). Ko organismā uzlabo regulārā sportošana un kādēļ tieši pusstunda dienā?
Oslo pētijums tika izstrādāts pamatojoties uz iepriekš jau izstrādātu darbu, kurā 260 tūkstoši vīriešu, kas dzimuši no 1923. līdz 1932. gadam, pārbaudīja fizisko aktivitāšu efektivitāti un iedarbību uz vīrieša veselību 1972.gadā, tātad vidēji 40 līdz 49 gadu vecumā, raksta interrete.org.
Otrajā, sauktā arī par Oslo 2 pētījumā piedalījās 15 tūkstoši vīriešu.
Tika izvērtēts to augums, svars, holesterīna līmenis, asinsspiediens un fakts vai viņi smēķē vai nē. Atbildēja arī par to, kādas ir iknedēļas brīvā laika fizisko aktivitāšu līmenis.
Tika izveidotas vairākas kvalifikācijas:
- mazkustīgs- ar sportu vispār nenodarbojas;
- daļēji sportisks, piemēram, daudz staigā, brauc ar velisopēdu vismaz četras stundas nedēļā;
- sportisks - sporto, aktīvi trenējas, pavada sporta zālē vismaz četras stundas nedēļā
- spēcīgs,enerģisks vīrietis - nodarbojas ar smagiem spēka treniņiem vairākas reizes nedēļā, profesionāli nodarbojas ar sportu vai cieši ar sportu saistīta profesija un ikdiena.
Apmēram 6000 no izdzīvojušajiem vīriešiem atkārtoja veselības pārbaudes 28 gadus vēlāk un tika novēroti gandrīz 12 gadus, lai redzētu, vai viņu fiziskās aktivitātes līmenis laika gaitā tika saistīta ar pazeminātu nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām, vai kāda iemesla dēļ. Pētnieki centās noskaidrot, vai regulāras fiziskās aktivitātes un to labvēlīgā ietekme ir līdzvērtīga smēķēšanas atmešanai.
Pētījuma laikā no 5738 cilvēkiem nomira 2154.
Analīzes liecina, ka mazāk nekā stundu nedēļā jeb vieglas fiziskās aktivitātes nebija saistītas ar jebkādiem jēgpilniem nāves riska samazinājumiem, tātad veselības kopējo stāvokli šāda sportošana neietekmē un ilgtermiņā tai nav nozīmes. Taču vairāk nekā stundu bija saistīta ar 32% līdz 56% zemāku pāragras nāves risku.
Mazāk nekā stundu ilgas fiziskās aktivitātes nedēļā samazināja sirds un asinsvadu saslimšanas par 23% līdz 37%.
Jo vairāk laika pavadīja sportojot, jo vairāk samazinājās pāragras nāves risks - no 36% līdz 49%.
Vīrieši, kas regulāri nodarbojas ar sportu,vieglu vai fiziski smagāku, nodzīvoja piecus gadus ilgāk, nekā tie, kas tika klasificēti kā mazkustīgi un ar sportu ikdienā nenodarbojās. Jāatceras, ka kā sports tiek kvalificētas arī garas pastaigas vai nūjošana.
Kopumā gadiem ilgais pētījums pierādīja, ka jebkādas fiziskas aktivitātes pēc 40 vismaz pusstundu sešas reizes nedēļā par 40% samazināja jebkāda cēloņa pāragras nāves iestāšanos.
Fizisko aktivitāšu ietekme pielīdzināma smēķēšanas atmešanai attiecīgajā vecumā pēc 60.
Šis ir novērojuma pētījums, galīgos secinājums varēs apstiprināt pēc atkārtotu pētījumu un teorētisko paskaidrojumu sakarību iesaistīšanas, bet šis noteikti ir pirmais solis turpmākai pētniecībai, jo nāves riska atšķirība starp sportiskiem un pasīviem vīriešiem pat 73 gadu vecumā bija pārsteidzoši liela.
Arī senioru vecumā vīriešiem jāturpina sportisks un aktīvs dzīvesveids, lai paildzinātu savu dzivi, uzlabotu tās kvalitāti un, pēc līdz šim veiktajiem pētījumiem, pietiek tikai ar pusstundu garu pastaigu, lai to paveiktu.
I. Holme, S. A. Anderssen. Increases in physical activity is as important as smoking cessation for reduction in total mortality in elderly men: 12 years of follow-up of the Oslo II study. British Journal of Sports Medicine, 2015; 49 (11): 743 DOI: 10.1136/bjsports-2014-094522
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
