Fiziskās aktivitātes samazina sirds un asinsvadu slimību risku, var palīdzēt novērst atsevišķu vēža veidu attīstību, samazina osteoporozes risku, novērš svara pieaugumu un cukura diabēta risku, kā arī palīdz cilvēkam labāk gulēt un uzlabo muskuļu un plaušu funkcijas. Kustēšanās var mazināt satraukumu un novērst depresiju un uzlabot garastāvokli.
Fizisko aktivitāšu laikā organismā izdalās endorfīns - hormons, kas mūsu organismā cīnās ar stresu, radot viegluma un laimes sajūtu. Citiem vārdiem sakot, fiziskās aktivitātes var likt cilvēkam justies labi un pat sagādāt prieku. Kaut gan ieteicamais fizisko aktivitāšu daudzums ir 150 minūtes nedēļā, to īsteno tikai viena trešā daļa pieaugušo. Fiziskajām aktivitātēm nevajadzētu būt par nastu, tāpēc www.aktivadiena.lv iesaka veidus, kā fiziskās aktivitātes padarīt saistošākas.
Kas veselīgs notiek organismā sportošanas laikā?
- sirds pumpē vairāk asiņu;
- uzlabojas asinsrite;
- palielinās kapilāri (vissīkākie asinsvadi), kas nogādā skābekli un pārtiku tieši uz muskuļiem;
- palielinās mitohondriju lielums un skaits. To uzdevums ir apgādāt citas šūnas ar enerģiju;
- visas šīs izmaiņas noved pie efektīvāk izmantota skābekļa un barības vielām. Fiziskās aktivitātes palielina muskuļu spēku, koordināciju, stabilitāti, elastīgumu, vienlaikus uzlabojot endokrīnos mērījumus, proti, cukura un tauku līmeni organismā.
Sporto ar mūziku
Mūzika var uzlabot fizisko aktivitāšu izpildījumu un pat likt cilvēkam domāt, ka aktivitāte ir vieglāk paveicama kā bez mūzikas pavadījuma. Mūzika palīdz koordinēt treniņu. Melodija un piemērots ritms var motivēt cilvēku pacensties vairāk.
Mūzikas ritms var ietekmēt arī to, kā cilvēks izpilda savu treniņu. Mūzikas tempu ieteicams pielāgot fiziskās aktivitātes intensitātei. Lejupielādējot savā mobilajā tālrunī aplikāciju, kas dziesmām nosaka sitienu skaitu minūtē (BPM – beats per minute), cilvēks var izvēlēties un piemērot dziesmu atbilstošajai aktivitātei. Pamata ieteikumi, kādu ātrumu (sitienu skaitu minūtē) meklēt savā mūzikas kolekcijā.
- Lai iesildītos: 100 līdz 110 sitieni/minūtē
- Spēka vingrinājumiem: 110 līdz 120 sitieni/minūtē
- Izturības, ātruma un veiklības vingrinājumiem: vairāk nekā 120 sitieni/minūtē
- Stiepjoties: 90 līdz 100 sitieni/minūtē.
Sporto ārpus mājas
Noteikti nav nepieciešami zinātniski pierādījumi, lai apstiprinātu, ka skrējiens mežā ir daudz patīkamāks kā uz mehāniskā skrejceliņa. Turklāt fiziskās aktivitātes ārā samazina sasprindzinājuma un nomāktības sajūtu.
Lai gūtu labumu no āra aktivitātēm, nav nepieciešams uzkāpt pasaules augstākajā kalnā. Stundu ilgs pārgājiens sadedzina 530 kalorijas un stundu ilgs skrējiens pa mežu sadedzina 700 kalorijas. Rudens ir mānīgs laiks, tāpēc noteikti jāparūpējas par atbilstošu apģērbu, lai gan šķiet, ka skrienot būs silti, noteikti mugurā jābūt:
- cimdiem;
- siltajam sporta tērpam;
- atbilstošiem apaviem, lai kājas būtu siltumā;
- ja nepieciešams cepurei vai ausainim, lai galva ir siltumā.
Sportistam nepieciešama komanda
Pētījumos pierādīts, ka pastāv piecas reizes lielāka iespējamība nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, ja to dara laulātais partneris. Tomēr nav nepieciešams tieši dzīvesbiedrs, kas palīdzētu treniņos. Pieturēties pie treniņu plāna var palīdzēt arī draugi vai dalība grupu nodarbībās. Šāda veida atbalsta sistēma rada draudzību, sadarbību, atbildību un iespējams arī draudzīgu konkurenci, kas sportā vienmēr nepieciešama.
Kā pamudināt mīļoto cilvēku saņemties un doties skriet vakaros, lasi rakstā.
Apvieno veselīgu skriešanu un kopā būšanu ar otro pusīti
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
