Tiem, kuri skriešanai pievērsušies salīdzinoši nesen, vēsā laika iestāšanās atnes dažādus jaunus pārbaudījumus – sals kož vaigos, ceļš vietām ir apledojis un pavisam drīz to jau klās sniega sega. Dažs skumji secina, ka, iespējams, tuvākajā laikā no iemīļotās nodarbes nāksies atvadīties. "Ja ceļi ir notīrīti, tos neklāj ledus spogulis un temperatūra nav zemāka par – 10 °C, pavisam droši var skriet arī ziemā, taču jāliek aiz auss daži nosacījumi," saka sporta ārsts Dags Čuda.
Skriešana svaigā gaisā vienmēr ir veselīgāka par trenēšanos telpās. Tomēr, ja termometra stabiņš noslīdējis zemāk par –10 °C, stipri jāapdomā, vai vērts doties skriet, jo ir liela iespēja saaukstēties, turklāt sals un ass vējš var kaitēt sejas ādai. Ir gan pieredzējuši skrējēji, kuri aun kājās botes un dodas izmest kādu līkumu arī krietni aukstākā laikā, bet viņi pie vēsuma savu ķermeni ir ļoti pakāpeniski pieradinājuši. "Katrā ziņā ziema noteikti nav īstais laiks, lai sāktu skriet, ja nekad neesi to darījis. Baidos, ka tā vairāk tiks kaitēts veselībai, nevis darīts tai labums," piebilst sporta ārsts.
Doties skriet ārā nav ieteicams tiem, kuriem, kā saka, elpceļi ir vājā vieta. Par to liecina bieža saaukstēšanās, vairākkārt piedzīvoti vidusauss vai deguna blakusdobumu iekaisumi. Skrienot elpojam pastiprināti, tāpēc izžūst deguna un rīkles gļotāda, kļūstot vēl uzņēmīgāka pret vīrusu infekcijām.