Tiem, kuri skriešanai pievērsušies salīdzinoši nesen, vēsā laika iestāšanās atnes dažādus jaunus pārbaudījumus – sals kož vaigos, ceļš vietām ir apledojis un pavisam drīz to jau klās sniega sega. Dažs skumji secina, ka, iespējams, tuvākajā laikā no iemīļotās nodarbes nāksies atvadīties. "Ja ceļi ir notīrīti, tos neklāj ledus spogulis un temperatūra nav zemāka par – 10 °C, pavisam droši var skriet arī ziemā, taču jāliek aiz auss daži nosacījumi," saka sporta ārsts Dags Čuda.
Skriešana svaigā gaisā vienmēr ir veselīgāka par trenēšanos telpās. Tomēr, ja termometra stabiņš noslīdējis zemāk par –10 °C, stipri jāapdomā, vai vērts doties skriet, jo ir liela iespēja saaukstēties, turklāt sals un ass vējš var kaitēt sejas ādai. Ir gan pieredzējuši skrējēji, kuri aun kājās botes un dodas izmest kādu līkumu arī krietni aukstākā laikā, bet viņi pie vēsuma savu ķermeni ir ļoti pakāpeniski pieradinājuši. "Katrā ziņā ziema noteikti nav īstais laiks, lai sāktu skriet, ja nekad neesi to darījis. Baidos, ka tā vairāk tiks kaitēts veselībai, nevis darīts tai labums," piebilst sporta ārsts.
Doties skriet ārā nav ieteicams tiem, kuriem, kā saka, elpceļi ir vājā vieta. Par to liecina bieža saaukstēšanās, vairākkārt piedzīvoti vidusauss vai deguna blakusdobumu iekaisumi. Skrienot elpojam pastiprināti, tāpēc izžūst deguna un rīkles gļotāda, kļūstot vēl uzņēmīgāka pret vīrusu infekcijām.
Viena no izplatītākajām iesācēju kļūdām, skrienot vēsā laikā, ir elpošana caur muti. Ir jācenšas ieelpot caur degunu, jo tā dobumā gaiss mazliet sasilst. Izelpo caur muti.
Dažs cīnās pret aukstumu, skrējiena laikā velkot tā saucamo slēpotāja masku, kas aizsedz kā degunu, tā muti, vai uzraujot džempera kaklu pāri degunam. Tomēr tā nav sevišķi laba doma, jo šāda satuntulēšanās apgrūtina elpošanu, turklāt apģērba gabals pie mutes parasti no dvašas kļūst mitrs, kas vēl vairāk pasliktina situāciju un palielina saaukstēšanās iespējamību.
Zināms, ka ilgstošas fiziskas slodzes laikā ir jādzer. Parasti iesaka veldzēt slāpes ik pēc 20–40 minūtēm, taču rudenī un ziemā, kad nav karsts, starplaiks var būt ilgāks.
Baudīt vēsu ūdeni vai citu dzērienu noteikti nav labākā doma, jo tas veicinās saaukstēšanos. Visprātīgākais risinājums būtu termosiņš ar siltu tēju, kurai ideālā gadījumā pievienotas dažas tējkarotes medus. Tā vienlaikus sasildīs elpceļus, turklāt medus plānā kārtiņā pārklās rīkles gļotādu, sniedzot papildu aizsardzību pret saaukstēšanās vīrusiem. Kamēr skrienat, termosu var atstāt automašīnā vai ieplānot maršrutu tā, lai varētu iegriezties padzerties mājās.
Rudens un ziemas sezonā jāraugās, lai nesaģērbtos par siltu, jo tad pastiprināti svīdīsi un būs grūti skriet. Biežākā kļūda – cilvēks saģērbjas tā, lai ir silti, bet, sākot skriet, viņam drīz vien kļūst neizturami karsti. Laikapstākļiem piemērots būs tāds apģērbs, kurā stāvot ir mazliet vēsi – tad skrienot būs labi.
Vēlams kājās vilkt tieši skriešanai paredzētus apavus, jo tie ievērojami amortizē triecienus, kas skrienot rodas mugurkaulam un locītavām. Ziemā, kad zeme sasalusi cieta, tas ir jo īpaši svarīgi arī tiem, kas skrien pa meža takām, nevis asfaltētiem celiņiem. Jāraugās, lai apavu zolei būtu protektors, kas mazina paslīdēšanas risku.
Lai vējš skrienot neaprautu ādu un tā nekļūtu sausa, seju vēlams ieziest ar aizsargkrēmu. Rokās, kas aktīvi kustas, labāk vilkt plānus cimdiņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
