sāpes sānā
Foto: Shutterstock
Droši vien pazīstama situācija: tu skrien un pēkšņi sānā iedur asa sāpe. Uzzini, par ko tā liecina un kā šādā gadījumā rīkoties.

Dūrējs parasti parādās vienā sānā zem ribām fiziskas slodzes laikā, liekot cilvēkam apstāties. Visbiežākais iemesls ir nepareiza – proti, pārāk sekla – elpošana, kad netiek nodarbināta plaušu apakšējā daļa. Dūriens sānos ir organisma sūtīts signāls – hei, pievērš uzmanību, tu elpo greizi! Nepareizas elpošanas dēļ fiziskas slodzes laikā organismam nepietiek skābekļa, tādēļ arī tas "skaļi" protestē.

Lai tas neatkārtotos, jātrenējas elpot pareizi, proti, tā, lai ieelpas laikā krūškurvis izplešas, bet izelpojot – atgriežas sākumstāvoklī. Liela daļa no mums elpo nepareizi – tikai ar plaušu augšējo trešdaļu, par ko liecina tas, ka elpojot cilājas pleci, nevis izplešas krūškurvis.

Sākumā elpot pareizi, protams, jāmācās miera stāvoklī – stāvot vai sēžot. Var uzlikt katru plaukstu savā pusē uz ribām, lai sajustu, vai tas izdodas. Pēc tam jātrenējas elpot pareizi ejot, un tad jau var mēģināt to darīt arī intensīvas fiziskas slodzes laikā.

Nepieredzējuši skrējēji bieži grēko, gari ieelpojot, bet izpūšot vien īsu un aprautu dvesmu. Ja izelpa ir pārāk īsa, plaušu apakšējā daļā uzkrājas neizelpotā ogļskābā gāze, neļaujot ieplūst pietiekami lielam svaiga gaisa malkam.
Vēl jāievēro, ka arī izelpai ir jābūt pusotru līdz divas reizes garākai par ieelpu, lai no plaušām izplūst viss izmantotais gaiss, no kura organisms jau paņēmis skābekli. Divi soļi – ieelpa, trīs vai četri soļi – izelpa. Ir sportisti, kas ieelpu un izelpu skrienot it kā "saskalda" daļās, lai vieglāk saglabāt pareizu elpošanas ritmu.

Ja izelpa ir pārāk īsa, plaušu apakšējā daļā uzkrājas neizelpotā ogļskābā gāze, neļaujot ieplūst pietiekami lielam svaiga gaisa malkam. Tādējādi dziļu ieelpu nemaz nav iespējams veikt. Nepieredzējuši skrējēji bieži grēko, gari ieelpojot, bet izpūšot vien īsu un aprautu dvesmu. Tā plaušas drīz vien tiek piedzītas ar ogļskābo gāzi, pietiekami daudz skābekļa vairs neizdodas ieelpot un sevi liek manīt dūrējs sānā.

Brīdī, kad piemēram, skrienot, sānos sāk durt, jāsamazina temps, pārejot soļos, un dziļi jāelpo. Elpot pareizi būs vieglāk, ja katras ieelpas laikā rokas celsi sānis un augšup, bet izelpas laikā tādā pašā veidā nolaidīsi atpakaļ gar sāniem. Šī kustība izpleš krūškurvi un palīdz elpošanā iesaistīt plaušu apakšējo daļu. Pēc pāris minūtēm sāpēm vajadzētu mitēties.

Dūrējam sānā var būt arī citi iemesli, piemēram, pārslodze. Visbiežāk tā notiek, ja cilvēks sāk skriet neiesildoties vai uzreiz ļoti ātrā tempā. Tam, ka bieži sānā iedur asas sāpe, iemesls var būt arī kāda mikroelementa, piemēram, kālija vai kalcija, trūkums organismā.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Health.com, Zdorovie.com un Noskrien.lv.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!