Sportošana visām gaumēm: kā motivēt sevi kustēties vairāk

Portālā "Rider's digest" norādīts, ka pamatā fiziskas aktivitātes sniedz neizmērojamu labumu veselībai, bet arī liek justies labi. Tāpēc nekritizē sevi, ja kāds treniņš neizdodas kā iecerēts vai tajā nespēj izpildīt vajadzīgo programmu – priecājies, ka vari kustēties un būt kaut nedaudz aktīva. Turklāt neskaitāmi cilvēki apgalvo, ka treniņa laikā vai pēc tā izjūt īstenu iedvesmu, piemēram, radošie cilvēki prātā apsver scenāriju vai dizaina idejas.

Jāatzīst, ka fiziskas aktivitātes aizņem pietiekami daudz laika, tāpēc dari to, kas tev arī patiesi patīk. Nav vērts skriet līdzi tendencēm un citiem cilvēkiem – ilgtermiņā tev būs grūti sevi motivēt, kā arī vēlamais rezultāts dažkārt izpaliks. Tāpēc, ja tev riebjas skriešana, izvēlies citus veidus, kā būt aktīvai. Tā vietā vari nūjot vai iet ātri, doties uz kardio vai spēka treniņiem. Tāpat nekaunies pamēģināt dažādus aktivitāšu veidus – nekad nevari zināt, vai iepatiksies bokss, riteņbraukšana vai tenisa nodarbības.

Zināms, ka regularitātei piemīt neizmērojams spēks. Tāpat ir ar regulāriem treniņiem, kas ideālā variantā kļūst par dzīves ieradumu, bez kā nav iedomājama tava ikdiena. Ja vēl esi ceļā uz to, nepārspīlē ar ķermeņa spiešanu, drīzāk izvēlies spert mazus soļus, piemēram, plānotājā atzīmē, ka katru pirmdienu un trešdienu dosies uz sporta zāli. Vēlāk, ja vēlies, pievieno citas dienas un aktivitāšu veidus. Ieradumam ir spēks, ja to patiesi veic, nevis izlaid katru otro treniņu.

Profesionāls treneris var būt lielisks atbalsts un motivētājs brīžos, kad vairs nespēj saņemties. Turklāt treniņi profesionāļa pavadībā nereti ir tie efektīvākie – tev palīdz vingrinājumus izpildīt ar lielāko precizitāti, intensitāti, kā arī treneris seko līdzi tavai pašsajūtai un veselības stāvoklim. Tomēr arī šajā gadījumā atrodi sev piemērotāko atbalstu, piemēram, kādam būs vajadzīgas vien dažas nodarbības profesionāļa pavadībā, citiem – līdzās esamība katrā reizē ir būtisks aspekts.

Līdzīgi kā ieplāno ārsta apmeklējumu, to pašu veic arī treniņiem – katru nedēļu atrodi konkrētu laiku nūjošanai ārā, riteņbraukšanai vai nodarbībām sporta zālē. Vislabāk būs, ja sportosi aptuveni vienā un tajā pašā laikā, lai ķermenis pierastu pie regulāras slodzes. Tāpat tev var palīdzēt viens plānošanas knifiņš – treniņus plāno nedēļas pirmajā pusē, kad pēc brīvdienām esi atpūtusies un enerģijas pilna. Turklāt noteikti izmanto atgādinājumus par to, ka ir laiks kustēties.

Tomēr, lai precīzi izplānotu un atrastu labāko treniņu laiku, rūpīgi apdomā savus ikdienas pienākumus un paradumus. Ja esi izteikta rīta persona, tad apsver ideju sportot tieši tad. Savukārt, ja no rītiem vēlies snaust ilgāk, neizvēlies aktivitātes plānot agrā rītā stundā. Tas būs ne tikai grūtāk tev pašai, bet arī var radīt nepatiku pret sportu kā tādu.

Tāpat kā profesionāls treneris arī aktīvi apkārtējie var palīdzēt motivēt nodarboties ar sportu vairāk, nevis mazāk. Ir patiesi grūti, kad partneris, draugi vai kolēģi izsmej, nosoda vai neizrāda nekādu interesi par to, ka tu esi kustībā. Dažkārt tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pārstāj sportot. Tāpēc centies atrast domubiedrus, ar kuriem vari aprunāties, diskutēt vai kopīgi veikt fiziskas aktivitātes – motivācija abām pusēm garantēta!

Doties dažādu aktivitāšu izpētē var būt vēl viens variants, kā savā ikdienā ieviest vēl vairāk kustības. Dažkārt pat nav nojausmas par jauniem treniņu veidiem, kas var derēt arī tev. Tāpēc, piemēram, reizi mēnesī atrodi jaunu nodarbību, treniņa veidu vai aktivitātes svaigā gaisā – tas, iespējams, atvērs pavisam neredzētu skatu sporta pasaulē, pievēršot tevi jauniem izaicinājumiem un veselības stiprinātājiem.

Tomēr nekādā veidā nespied sevi darīt to, ko nevēlies. Šeit iekļaujas arī pārpūlēts ķermenis, kam ir nepieciešama atpūta un atjaunošanās. Centies visas dzīves jomas, tai skaitā sportiskas aktivitātes, turēt līdzsvarā. Sākumā var likties dīvaini, taču ķermenis ir pietiekami gudrs, lai pateiktu tev priekšā, kad tuvojas pārslodze vai diena jāatvēl atpūtai.

Ja vēlies ikdienā gudrā veidā iemānīt pēc iespējas vairāk aktivitātes, tad tev var palīdzēt arī nosprausti mērķi. Tie var būt ļoti specifiski, taču arī vispārīgākiem nav ne vainas, piemēram, izturēt spēka treniņu līdz galam. Mērķa sasniegšana rada pacilājošu sajūtu un sniedz vajadzīgo motivāciju doties uz priekšu un izpildīt nākamo treniņu. Turklāt vienmēr ielāgo, lai mērķi būtu veselību veicinoši, ne graujoši.

Tāpat tavam ķermenim par labu nāk ne tikai viena veida aktivitātes, piemēram, treniņi sporta zālē, bet arī pastaigas dabā vai braukšana ar riteni. It īpaši, kad iestājas sava veida rutīna, meklē jaunas iespējas un veidus, kā sevi nodarbināt. Arī iešana uz darbu ar kājām ir fiziska aktivitāte, kas ilgtermiņā nāk tikai par labu. Turklāt būšana svaigā gaisā palīdz samazināt stresa līmeni un ļauj izvēdināt galvu, tāpēc izvēlies pietiekami dažādu treniņu variācijas un kombinācijas.

Ļaujies veselīgajai sporta atkarībai, kad pēc katra treniņa izjūti endorfīnu pieplūdumu un laimīgāku pašsajūtu. Saprotams, ka šajā gadījumā runa nav par pārslodzi un pārpūli, taču centies savā labā izmantot tā dēvēto veselīgo atkarību no aktivitātēm. Neskaitāmi sportisti atklāj, ka tieši padarītā darba un veselības stiprināšanas sajūta ir tā, kas ļauj sevi motivēt un sasniegt vēl nezināmus mērķus un virsotnes.