Ieteikumi, kā gada aukstajos mēnešos sagatavoties treniņiem ārā

Fiziskās aktivitātes ne tikai palīdzēs tevi uzturēt formā visa gada garumā, bet arī palielinās enerģiju un aizgaiņās nepatīkamās domas, kas raksturīgas gada tumšajiem mēnešiem. Te vari iepazīties, kas ir sezonālā depresija, kuras ārstēšanai arī var palīdzēt sports. Savukārt, iedvesmojoties no portāla ''Everyday Health'', iepazīstinām ar ieteikumiem, kas palīdzēs sagatavoties āra treniņiem ziemas laikā.

Izrietot no visa nupat minētā, ziemā, dodoties sportot svaigā gaisā, izvairies no apģērba, kas izgatavots no kokvilnas – šāds audums uzsūc sviedrus, arī nokrišņus, tādējādi noturot sevī mitrumu. Vislabāk izvēlēties apģērbu no sintētiskās šķiedras, piemēram, poliesteri, neilonu vai polipropilēnu. Šāda materiāla apģērbs no mitruma atbrīvojas par aptuveni 50 procentiem ātrāk nekā kokvilnas apģērbs.

Ja jautā, kādu apģērbu vislabāk izvēlēties, pirmajai kārtai izvēlies jau pieminēto sintētisko audumu, kas palīdzēs novirzīt sviedrus no tavas ādas. Ja ārā ir patiešām auksti, papildus siltumam vidējai apģērba kārtai izvēlies polāro vilnu. Savukārt ārējam slānim izvēlies apģērbu, kas pasargās no nokrišņiem un vēja.

Runājot par apģērbu, vienmēr jāņem vērā laikapstākļi – ārējais apģērba slānis var būt plānāks un vieglāks, piemēram, neilona vējjaka vai veste, vai arī smagāks un biezāks kā ūdensnecaurlaidīga jaka. Taču ņem vērā, ka jo noturīgāks pret laikapstākļiem būs tavs apģērbs, jo mazāk tas ļaus ķermeņa mitrumam (sviedriem) izkļūt, neskatoties uz pamata apģērba kārtu. Tāpēc nopietni izsver, kas būs piemērotākais konkrētās dienas treniņam ārā.

Speciālisti iesaka, ja iespējams, spilgtu apģērbu kombinēt ar jau minētajiem atstarojošajiem elementiem vai ideālā gadījumā lukturīti/gaismiņu, kas mirgo. Kāds mirgojošs priekšmets ne tikai palīdzēs citiem tevi ieraudzīt, bet arī izstarojošā gaisma ļaus tev labāk saskatīt apkārtni, tādējādi izvairoties no iespējamām traumām.

Lai neapsaldētu ausis, velc cepuri vai ausu sildītājus, savukārt roku siltumam neaizmirsti cimdus vai dūraiņus. Ja paliks par karstu, cimdus vai cepuri vienmēr varēsi novilkt un ielikt kabatā. Kāju siltumam palīdzēs biezākas zeķes. Taču atceries, ka arī šiem aksesuāriem vajadzētu būt gatavotiem no vilnas vai sintētikas, lai neuzkrātos ķermeņa mitrums.

Ja esi novērojusi, ka tev visvairāk sals kāju pirksti arī tad, ja uzvilktas siltākas zeķes, iespējams, tev nepieciešams apsvērt jaunu apavu iegādi vai apavu papildināšanu ar siltumizturīgu pārvalku. Speciālisti skaidro, ka sporta apavi ir izgatavoti tā, lai fizisku aktivitāšu laikā pēdas neuzkarstu un siltums no apaviem tiktu izvadīts, taču ziemā vēlams siltumu noturēt nevis izlaist. Vislabāk konsultēties ar veikala pārdevēju, kad dodies meklēt kaut ko, kas palīdzēs saglabāt tavu kāju siltumu.

Ļoti iespējams, tu par to nemaz neesi iedomājusies, bet arī ziemas aukstajos un tumšajos mēnešos nepieciešams domāt par ādas aizsardzību pret sauli, jo arī ziemā, kad saules iedarbība ir krietni vājāka, ir iespējams apdegt. Ādas Vēža fonda dati rāda, ka sniegs atstaro līdz 80 procentiem saules izstaroto ultravioleto (UV) starojumu, kas nozīmē – sportojot ārā, kad uzsnidzis sniegs, tava āda ir vēl vairāk pakļauta UV staru ietekmei. Lai pasargātu ādu no sausuma un UV stariem, lieto ne tikai saules aizsargkrēmu, bet arī lūpu balzamu.

Runājot par piemērotāko iesildīšanās veidu, tas atkarīgs no treniņa, kādu esi iecerējusi. Taču jebkurā gadījumā iesildīšanās vingrinājumiem savā ziņā jālīdzinās iecerētajam treniņam tikai zemākā intensitātē. Piemēram, ja esi nolēmusi skriet, pirms skrējiena uzsākšanas veic izklupienus un pietupienus, kā arī izkustini rokas un ķermeņa augšdaļu.

Iepriekš minējām, ka ūdens dzeršana palīdzēs mitrināt ādu, kas ziemā pakļauta sausam gaisam pati kļūst sausa. Taču tas nav vienīgais iemesls, kāpēc neaizmirst dzert ūdeni. Daudzi cilvēki aukstā laikā slāpes izjūt sliktāk nekā siltā laikā, tomēr, neskatoties uz to, vai ir silts vai auksts, sportojot tavs ķermenis sviedru un izelpas veidā zaudē šķidrumu, un ir svarīgi šķidruma daudzumu nemitīgi atjaunot. Ķermeņa atūdeņošanās nebūt nenāk par labu veselībai – vairāk par dehidratāciju lasi te.

Savukārt, ja runājam par treniņa beigām, pārtraucot intensīvi kustēties, tavs ķermenis ātri atdzisīs. Tāpat pārejot no aktīvas kustēšanās uz stāvēšanu vai sava veida nīkuļošanu, uz tavas sirds tiek izdarīts papildus stress. Lai no tā izvairītos, speciālisti iesaka pēdējās piecās vai desmit treniņa minūtēs pakāpeniski samazināt treniņa intensitāti. Pēc tam, kad elpošana un sirdsdarbība ir normalizējusies, izstaipi muskuļus.

Kad treniņu esi pabeigusi, ir laiks atbrīvoties no sasvīdušā apģērba, kas ātri vien var atņemt tavam ķermenim tā siltumu. Silta duša un sausas un tīras drēbes palīdzēs aizgaiņāt aukstumu.