kardio-treniņi, kardiovaskulāra slodze, sirds, fiziskās aktivitātes
Foto: Shutterstock
Gada siltie mēneši rosina kļūt kustīgākiem, biežāk sportot. Tas, kam pavisam noteikti vērts pievērst uzmanību, ir kardio treniņi. Kā liecina nosaukums, šāda veida slodzei ir labvēlīga ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu, bet ne tikai. "Zinātniski pierādīts, ka fiziskās aktivitātes, tostarp vingrojumi, kas nostiprina kardioizturību, palīdz uzlabot arī garastāvokli un dzīves kvalitāti kopumā," intervijā portālam "Everydayhealth.com" atzīst fiziskās medicīnas un rehabilitācijas ārsts Alekss S. Tingens.

Jebkura veida vingrojumi, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, nāk par labu arī elpošanas sistēmai – nostabilizējas elpošanas ritms, tā kļūst dziļāka, tādējādi uzlabojas skābekļa apgāde. Tādas aerobas slodzes kā, piemēram, pastaigas vai lēns skrējiens, var palīdzēt uzlabot kaulu blīvumu un muskuļu un locītavu kustību amplitūdu. Kāda ir galvenā atšķirība starp aerobu un anaerobu darbu? Pirmajā variantā muskuļi darbojas režīmā, kurā tiem, lai ražotu kustībām nepieciešamo enerģiju, ar uzņemto skābekli ir pietiekami, turpretī, anaeirobajā režīmā enerģijas radīšana notiek skābekļa bada apstākļos.

Rekomendējami cikliskie sporta veidi

VingrošanaRiteņbraukšanaSkriešanaNūjošanasportsPasaules Veselības organizācijaFiziskās aktivitātesSirds veselība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit