Motivācija un ceļš uz personīgo rekordu. Iemesli, kādēļ klausīties mūziku sportojot  (3)

Ne visi uz sportiskajām aktivitātēm raugās ar sajūsmu acīs. Un bieži vien cilvēki kļūst īpaši radoši, lai atrastu gana labu iemeslu, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem ļautu "tikai vienu reizīti" izlaist sporta zāles apmeklējumu vai vienkārši izlaist treniņu mājas apstākļos. Ir pārāk karsts. Šodien pārāk auksts. Neesmu vēl paspējis izmazgāt sporta tērpu. Un šie ir tikai daži no lielā attaisnojumu lēruma. Kāds pētījums atklājis, ka mūzikas klausīšanās sportošanas laikā patiešām var motivēt ne tikai aiziet uz treniņu, bet arī sasniegt labākus rezultātus. Iespējams, pat savu labāko sniegumu! Savukārt vingrinājumu kustību un mūzikas pavadījuma sinhronizācija var padarīt trenēšanās procesu daudz harmoniskāku un mazāk saspringtu.

Kā jau iepriekš minēts – mūzika var būt lielisks motivācijas lādiņš, lai pieceltos no ērtā dīvāna un dotos izkustēties. Fitnesa trenere Šarona Zarabi portālam "Healthline" uzsver, ka fiziskajām aktivitātēm pavisam bieži ir uzlikts negatīvs slogs – cilvēki tās asociē kā uzdevumu, kurš obligāti jāveic, lai pēc iespējas efektīvāk sadedzinātu kalorijas un zaudētu liekos kilogramus. Tiklīdz tiek pārtraukta sporta asociēšana ar svara zaudēšanu, šo procesu iespējams izbaudīt, priecājoties par citām saistītajām priekšrocībām – jau iepriekš minēto svara zaudēšanu, asinsspiediena pazemināšanu, miega un gremošanas sistēmas uzlabošanu, stresa mazināšanu un cukura līmeņa samazināšanu asinīs.

Viens no veidiem, kā panākt fizisko aktivitāšu izbaudīšanu, ir treniņu laikā klausīties savu iemīļotāko mūzikas atskaņošanas sarakstu. Ir pierādīts, ka mūzika treniņus padara vieglāk aizvadāmus un galu galā – daudz produktīvākus. Dalībnieki, kuri treniņa laikā klausījās savu iemīļotāko mūziku, treniņa laikā darbojās ar lielāku piepūli, kā ierasts, taču fiziski to neizjuta. Savukārt 2006. gadā veiktajā pētījumā atklāts, ka cilvēki, klausoties dinamisku mūziku skriešanas laikā, spēja pieveikt daudz garāku distanci ātrākā laika posmā. Pētnieki nav vienisprātis par to, kādēļ mūzika atstāj šādu efektu, taču daudzi to izskaidro pavisam vienkārši – mūzika palīdz uzturēt vienmērīgu aktivitātes tempu un attur no nemitīgas domāšanas par to, cik sarežģīts vai grūts ir konkrētais vingrinājums. Pētījumi gan norāda, ka visefektīvākie rezultāti būs cilvēkiem, kuri ar mūzikas pavadību papildinās izturības treniņus, nevis augstas intensitātes treniņus.

Lai saprastu, kā mūzikas temps ietekmē cilvēka spējas sportošanas laikā, pētnieki novērtēja 19 sievietes – daļa no tām piedalījās augstas intensitātes treniņos (piemēram, svarcelšanā), kamēr daļa izturības treniņos (piemēram, skriešana, riteņbraukšana). Sievietēm bija jāvingro bez mūzikas pavadījuma un pie mūzikas ar lēnu, mērenu vai ātru tempu. Rezultātā secināts, ka sievietes, kuras klausījās dinamiskāku mūziku, treniņa laikā darbojās visaktīvāk, taču treniņu neuztvēra par grūtāku kā iepriekšējos. Arī dziesmas lirikām var būt treniņa rezultātu spēcinošs efekts. Dziesmas ar motivējošiem un iedrošinošiem dziesmu vārdiem var ietekmēt to, ar kādu sparu cilvēks nododas aktivitātei, tāpat labus rezultātus dod dziesmas, kas saistītas ar spēcīgām atmiņām un emocijām.
Savukārt klausoties lēnāka tempa mūziku, iespējams palēnināt sirdsdarbību vai mazināt trauksmi pirms svarīgām sacensībām, spēles vai īpaši intensīva treniņa. Turklāt mūzika uzlabo arī mūsu garastāvokli – klausīšanās laikā palielinās serotonīna jeb laimes hormona līmenis organismā, kas jebkuru pieredzi padarīs daudz baudāmāku.

Tomēr der atcerēties, ka mūzika var tevi treniņa laikā padarīt izklaidīgāku, tādēļ pildot īpaši sarežģītus vingrinājumus, kuru laikā ķermeni ir viegli savainot, mūziku ieteicams izslēgt.