Vai skriešana tikai sabeigs ceļu veselību?

Vairāku pētījumu rezultāti likuši secināt, ka skrējējiem ir mazāks risks saskarties ar osteoartrītu nekā tiem, kuri ar šo nodarbi ir uz "jūs". Daži pētnieki pat uzskata, ka tieši skriešana spēj to stiprināt.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem šķiet, ka skriešana atstāj negatīvu ietekmi uz ceļiem, saistīts ar lielo spiedienu, svaru, kas gulstas uz locītavām aktivitātes laikā. Kas gan interesanti, kopējā "spēka piepūle" staigāšanas un skriešanas gadījumā vienādās distancēs varētu būt ļoti līdzīga. Un to apstiprina kāds neliels pētījums, kas publicēts "Medicine and Science in Sports and Exercise".

Tā ietvaros kanādiešu pētnieki lūkoja noskaidrot, kādu slodzi ietver katrs solis, 14 dalībniekiem skrienot un ejot uz kustīgas platformas. Rezultāti parādīja, ka skriešanas gadījumā uz ceļiem liktā slodze bija pat trīs reizes lielāka, taču lielo atšķirību kompensēja gaisā pavadītais laiks un soļa garums. Rezultātā secināts, ka ceļu locītavas noslogojums abos gadījumos, mērojot vienādas distances, bijis pat ļoti līdzīgs.

Jautājums par skriešanas ietekmi uz locītavām nu jau saucams gandrīz par mūžsenu, taču tam nav konstatēta sasaiste ar osteoartrītu. Tieši otrādi – vairāki pētījumi liecina, ka skrējējiem ir mazāks risks tikt pie šīs kaites.

Augstāk minēto apgalvojumu apstiprina arī fizioterapeite Helēna Olerija, kura norāda – lielākajai daļai sabiedrības skriešana ceļu locītavām pāri nenodara. Vēl vairāk, šī aktivitāte tās stiprina. "Skriešanas laikā uz katru kāju tiek likts līdz pat trīs reizes lielāks svars nekā mūsu reālais," viņa sacījusi, piebilstot, ka liela daļa ar šādu svaru nespētu izpildīt tādus sporta zālē labi zināmus vingrojums kā ietupienus uz vienas kājas vai "leg press". "Šis fakts vien jau nozīmē, ka lielajiem kāju, gūžas un torsa muskuļiem jāspēj adaptēties un jākļūst stiprākiem. Un tas vien nostāda labākā situācijā locītavu balstīšanai."

Ir kaudze pētījumu, kas apstiprina – skrējējiem ir mazāks risks "iedzīvoties" artrītā. 2018. gadā publicētā izpēte "Journal of Bone and Joint Surgery" parādīja, ka aktīvu maratona skrējēju vidū artrīta izplatība bija mazāka nekā ASV sabiedrībā kopumā. Savukārt publicētais "Clinical Rheumatology" norādīja uz to, ka cilvēkiem ar osteoartrītu regulāra skriešana palīdzējusi samazināt slimības izraisītās sāpes.

Teorijas, kā augstāk minētie secinājumi var būt patiesi, ir ļoti dažādas. Viena no tām apgalvo, ka skrējējiem ir mazāks risks attīstīties smagam osteoartrītam mazāka ķermeņa masas indeksa dēļ. Cita teorija tiek saistīta ar skriešanas pozitīvo ietekmi un ceļa "vidi", samazinot iekaisumu un citus artrīta marķierus.

Nenoliedzami, nākotnē nepieciešami vēl papildu pētījumi, taču šobrīd pieejamā informācija liecina, ka skriešana ir ceļu locītavu draugs, nevis bieds.

Ja skriešanas laikā jūti sāpes celī vai ceļos, ieteicams rūpīgi izvērtēt izvēlētos apavus, norāda fizioterapeite Olerija. Ar šo jautājumu noteikti spēs palīdzēt specializētajos sporta preču veikalos. Tāpat vari apsvērt gaitas analīzes veikšanu, kas ietver gaitas analīzi, potīšu, ceļu un gūžas locītavu stāvokli, mēra locītavu kustību leņķi u.c. Tas palīdzēs izkristalizēt, kas tieši tev, iegādājoties apavus, ir svarīgākais.

Ja sāpes nepāriet un tām pats nespēj rast iemeslu, ieteicama konsultācija pie speciālista, piemēram, fizioterapeita, kurš nepieciešamības gadījumā rekomendēs veikt papildu pārbaudes. Ja sāpes ir nepārejošas, Olerija iesaka uz brīdi atturēties no fiziskajām aktivitātēm, kādas veiktas līdz šim, ļaujot veselībai pienācīgi atjaunoties.

Starp citu, ne mazāk svarīga ir ceļu stiprināšana preventīvos nolūkos, un to ikviens var veikt mājās pats. "Noteikti jāatceras trenēt augšstilba četrgalvaino muskuli un ikrus, kā arī "hamstringus" un sēžas muskuļus," tā fizioterapeite. Viņa iesaka, piemēram, "Bulgarian split squats" – ietupienus uz priekšējās kājas, aizmugurējo novietojot un neliela paaugstinājuma. Ja sporto mājas apstākļos, iespējams, ir īstais brīdis apsvērt pretestības gumiju iegādi, kas būs noderīgas šo muskuļu stiprināšanā.

Neaizmirsti arī par ķermeņa un muskuļu iesildīšanu. Labs variants ir skriešanu sākt ar vidēja tempa pastaigu piecu minūšu garumā, lai paātrinātu pulsu un iedarbinātu muskuļus. Pēc tam fizioterapeite rekomendē sešus līdz astoņus ietupienus uz vienas un tad otras kājas (vingrojuma demonstrāciju noskaties video zemāk).

Pārdomāta skriešana ir veselībai draudzīga nodarbe, kas neprasa papildus izmaksas – ja nu neskaitām piemērotos apavus. Un, kā liecina "American Journal of Preventive Medicine" izpēte, kuras fokusā ilgtermiņā bijuši skrējēji, šī aktivitāte nepalielina risku saskarties ar ceļu problēmām. Protams, tas viss pie nosacījuma, ka bezatbildīgi nepārslogosi sevi, izvēlēsies atbilstošu inventāru, kā arī sportisko aktivitāšu plānā ietversi arī spēka treniņus.

Taču, ja ievēro visas rekomendācijas, bet ceļi tāpat turpina "protestēt", nenodari sev pāri un vērsies pēc viedokļa pie speciālista!