Skrējiens pret pastaigu – kas labāk?

Zinātnes plauktiņos guļ lērums pētījumu, kas norāda uz pastaigu pozitīvo ietekmi uz veselību, raksta portāls "Discover Magazine". Daļa no tiem atklāj mentālos ieguvumus, precīzāk – pastaigas palīdz novērst depresijas simptomus. Pētījumā, kas 2019. gadā publicēts "Environment International", secināts, ka dzīvošana blakus kādai ūdenstilpei pozitīvi ietekmē veselību – domājams tāpēc, ka piekrastes zonās dzīvojošie ir fiziski aktīvāki. Pastaigas viņu vidū iemantojušas daudz lielāku popularitāti. Tāpat vēstīts, ka solīšu krāšana ir viens no veidiem, kas pietuvina garākam mūžam. Īpaši augstu šajā kontekstā tiek vērtēta ātrsoļošana.

Tikpat svarīgi izmest no galvas ačgārno pieņēmumu, ka pastaigas vai šāda tipa fiziskās aktivitātes vajadzīgas vien tiem, kas grib sevi uzturēt labā fiziskajā formā vai atbrīvoties no kāda liekā kilograma.

Kad runa ir par pastaigām, top skaidrs – teiciens "kas par daudz, tas par skādi" nu reiz nebūs vietā. Tas nozīmē, ka pārspīlēt nevar, taču 7000-8000 soļu dienā ir labs minimums, ar ko sākt, norāda Aiovas Universitātes asociētais profesors Daks-čuls Lī. Šis apgalvojums gan vēl neatbild uz jautājumu, ko izvēlēties labāk – lēno skrējienu vai pastaigu.

Ja salīdzina 30 minūšu skrējienu un pusstundas pastaigu, pirmajā variantā laiks tiks izmantots daudz efektīvāk. Un, ņemot vērā, ka laika trūkums ir viena no galvenajām barjerām, kas vispārīgi bremzē nodarbošanos ar fiziskajām aktivitātēm, efektīvs tā izmantojums mūsdienās ir ļoti svarīgs, uzsver Lī. Eksperte norāda, ka ASV fizisko aktivitāšu vadlīnijās skaidrots – viena minūte, kas pavadīta, izpildot augstas intensitātes aerobo aktivitāti, piemēram, skrienot, sniedz līdzīgus ieguvumus veselībai kā vidējā intensitātē izpildīts vingrojums, kas veikts divas minūtes. Pastaiga šajā gadījumā tiek pieskaitīta pie vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes.

Vērts piebilst, ka pat lēns skrējiens "ierakstās" augstās intensitātes kategorijā, līdz ar to pastaigas solīšu paātrināšana var pat dubultot ieguvumus veselībai.

Pētnieki lēš, ka skrējējiem ir no 30 līdz 45 procentiem mazāks mirstības risks un viņi vidēji dzīvo par trim gadiem ilgāk nekā tie, kas ar šo fizisko aktivitāti nenodarbojas. Tāpat regulāra skriešana tiek saistīta ar samazinātu sirds un asinsvadu slimību risku un vēzi: skrējējiem ir par 45-70 procentiem mazāka letāla iznākuma iespējamība no sirds un asinsvadu slimībām un par 30-50 procentiem mazāka iespēja nomirt no vēža. Lai gan starp fiziskās aktivitātes piekritējiem ir mazāk smēķētāju un cilvēku ar lieko svaru, šie secinājumi izriet no pētījumiem, kuros kontrolēti šāda veida traucējošie faktori.

Loģika ir dzelžaina – jebkāda veida fiziskā aktivitāte, tajā skaitā skriešana, ir labāka nekā kvernēšana uz dīvāna, taču viennozīmīgi pieņemt, ka ilgāks skriešanas periods automātiski nozīmē arī vairāk ieguvumu veselībai, nevar. "Tas, vai skriešanai ir maksimālā robeža, aiz kuras tā vairs veselībai nesniedz papildu labumu – jo īpaši sirdij –, joprojām ir strīdīgs jautājums," skaidrojis Lī.

Fizisko aktivitāšu trūkums ikdienas dzīvē globālā mērogā ir ceturtais "lielākais" nāves riska faktors. Pētnieks Lī un viņa komanda noskaidrojuši, ka pat piecas skrējienā pavadītas minūtes dienā ir vērtīgs ieguvums veselībai, samazinot priekšlaicīgas mirstības un insulta risku. Šo faktu ir īpaši svarīgi uzsvērt, jo skriešana, ja salīdzina ar citām aktivitātēm, neprasa nedz lielus finansiālos ieguldījumus, nedz arī ļoti sarežģītu plānošanas loģistiku. Vai tev ar skriešanu "ir pa ceļam", visticamāk, vari izmēģināt kaut tepat un tūlīt!

"Tā ir viena no ērtākajām un populārākajām fiziskajām aktivitātēm, kas piemērota gandrīz ikvienam," rezumē Lī, piebilstot, ka cilvēkiem ar aptaukošanās problēmu vai citiem, komplicētiem veselības stāvokļiem vispirms vajadzētu tuvāk iepazīties ar pastaigām.

Dažādus interesantus faktus un ekspertu skaidrojums par skriešanu, pastaigām un dienā nostaigāto soļu "iztikas minimumu" lasi "Cālis.lv" rakstos zemāk!

Skriešana ir nodarbe, kuru daudzi sauc par labāko veidu, kā pilnībā atslēgties no pasaules problēmām un būt fiziski aktīviem. Par skriešanas popularitāti varējām pārliecināties pavisam nesen – maratona laikā –, kad galvaspilsētas ielas pārplūda ar ļaužu jūru. Taču skrējēju vidū ir viens jautājums, par kuru jau kopš sākta gala tiek lauzti šķēpi – labāk skriet pa meža taciņām un asfaltētajām ielām, vai arī izvēlēties sporta zāļu piedāvājumu – mehānisko skrejceļu? Portāls "Healthline" apkopojis abu variantu plusus un mīnusus, skaidrojot, kurā gadījumā slodze ir lielāka.

Lasīt vairāk

Uzlabojoties laikapstākļiem, uz ielām parādās ne tikai vairāk riteņbraucēju, bet arī skrējēju. Iespējams, arī tu esi viens no tiem, kas tieši šosezon nopircis jaunus skriešanas apavus un telefonā lejupielādējis pāris tieši šai aktivitātei piemērotas lietotnes. Parādoties pirmajām muskuļu sāpēm, rodas jautājums – vai šī par veselīgo aktivitāti sauktā nodarbe patiesībā nenodara pāri, piemēram, ceļiem? Kā norāda "Live Science", šīs bažas ir daudziem, taču pētījumos noskaidrots, ka tieši locītavas ir vienas no lielākajām ieguvējām.

Lasīt vairāk

Daži pieturpunkti par manu pirmo pusmaratonu – gatavojos tam kopš pavasara, sasniedzu mērķi to noskriet ātrāk par divām stundām un mana trenere pēc pirmajiem pāris treniņu mēnešiem salūza. Šķiet, ka no šī uzskaitījuma visvairāk uzmanības varētu piesaistīt pēdējais punkts, tāpēc pie tā pakavēšos vairāk.

Lasīt vairāk

Vai zini, kāpēc mazi bērni grib skraidelēt basām kājām? Jo viņi klausa saviem dabas dotajiem instinktiem, kas pasaka priekšā, ko viņa organismam – veselībai un labsajūtai – vajag visvairāk. Fitnesa treneris un "Rimi bērniem" eksperts Kārlis Birmanis un kustības un stājas speciāliste Jekaterina Bovtramoviča vienprātīgi uzsver – basām kājām ir jāstaigā gan lieliem, gan pavisam maziņiem.

Lasīt vairāk

Karstajā laikā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību tam, kā un cik daudz nododies fiziskajām aktivitātēm, lai novērstu dehidrēšanās, karstuma dūriena un saules apdegumu iegūšanas risku. Portāls "Women's Health" piedāvā astoņus padomus, kā sportošanu tveicē padarīt pēc iespējas drošāku ķermenim un veselībai.

Lasīt vairāk

Siltajam pavasara laikam pieņemoties spēkā, arvien vairāk cilvēku sāk domāt par un uzsāk nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Un, neapšaubāmi, īpaši iemīļota aktivitāte ir skriešana. Lai arī varētu šķist, ka tā nepavisam nav sarežģīta nodarbe un viss, kas tev nepieciešams, ir sporta tērps un skriešanas apavi, tomēr viss nav tik vienkārši, un nezināšana var maksāt dārgi – novest pie nopietnām traumām.

Lasīt vairāk

Neatkarīgi no laikapstākļiem rīdziniece Jekaterina Ļežaņina ik rītu pēc modinātāja zvana ceļas un dodas skriet, lai pulksten astoņos jau būtu darbā. Viņa ir latviešu valodas skolotāja, kā arī Rīgas 86. vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā. Sarunā ar "Delfi plus" skolotāja atklāj, kā no meitenes, kas ne acu galā nevarēja ciest sporta nodarbības, piecos gados kļuvusi par skriešanas fani un Latvijas simtgadē noskrējusi savu pirmo maratonu. Šis ir labs stāsts par to, ka nekad nav par vēlu sākt ko jaunu un sasniegt šķietami nereālus mērķus.

Lasīt vairāk

Tā kā aiz loga jau manāms pavasaris, arvien vairāk cilvēku sāk domāt par savu veselību, kā arī, ko tur liegties, tuvojošos vasaras sezonu, kurā neiederēsies ziemas laikā uzkrātie liekie kilogrami un iegūtais stīvums. Iemesli un mērķi var būt dažādi, taču skaidrs ir viens – sportiskas aktivitātes svaigā gaisā nāks par labu ikkatram. Apņēmība, treniņtērpa izcelšana no skapja dziļākā stūra, botu nospodrināšana, skriešanai piemērotu dziesmu saraksta sagatavošana – kas gan vairāk vajadzīgs? Lai arī ne katrs par to aizdomājas, bet būtiskākais ir tas, vai tu skrien pareizi.

Lasīt vairāk

Regulāru staigāšanu var dēvēt par vienu no labākajiem, veselīgākajiem un universālākajiem izkustēšanās veidiem, kas der gandrīz visiem. Turklāt traumas šādā aktivitātē gūt ir krietni grūtāk, salīdzinot ar skriešanu vai riteņbraukšanu. Kāpēc regulāras pastaigas var uzskatīt par veselības supervaroni un kā tās ietekmē tavu ķermeni, lasi turpinājumā.

Lasīt vairāk

Ja pirms pandēmijas pastaigas nebija tava mīļākā nodarbe, aizvadītie divi gadi domas varētu būt mainījuši. Tev vairs nav jālauza galva, kur atradīsi pretestības gumijas, ko izmantosi hanteļu vietā, vai kam prasīsi jogas paklājiņu – lai izkustētos, vajag tikai uzvilkt apavus un pārkāpt slieksnim! Taču pastaiga nav tikai monotona soļošana taisnā virzienā. To pavisam mierīgi var pārvērst jaudīgā kardio treniņā, kas aizstās pat daudziem netīkamo skriešanu.

Lasīt vairāk

Ja nevēlies skriet vai doties uz fitnesa treniņiem, 10 000 soļu mērošana ik dienu, ejot pareizajā tempā, arī var palīdzēt, lai ne tikai sasniegtu nosprausto mērķi par slaidāku augumu, bet arī sakārtotu prātu un nervu sistēmu.

Lasīt vairāk

Gaidību laikā topošajai māmiņai jārūpējas ne tikai par mazulīša veselību, kas patvēries drošajā klēpī, bet arī savu. Viens no vislabākajiem veidiem, kā uzturēt ķermeni možu arī grūtniecības laikā, ir regulāras fiziskās aktivitātes – neviens grūtniecei gan neliks skriet maratonu vai nodarboties ar kārtslēkšanu, taču vērts piemeklēt mērenas sporta nodarbes, kas iekustinās un ļaus saglabāt muskuļu vingrumu. Dienām kļūstot arvien siltākām un saulainākām, vērts doties ārā un piesardzīgi izkustēties – šī iemesla dēļ ielūkojāmies portāla "Cālis" padomlādē, kur atradīsi ieteikumus fizisko aktivitāšu īstenošanai grūtniecības laikā!

Lasīt vairāk

Vienlaicīgi zaudēt svaru, dzīvot veselīgāk un ilgāk varētu šķist teju neiespējami, taču ir pavisam vienkāršs veids, kas var palīdzēt to realizēt un kuru var izmantot jebkurš. Viss, kas tev ir vajadzīgs, – ērts apģērbs un nieka 30 minūtes brīva laika, kuru veltīt pastaigai.

Lasīt vairāk

Ja vēlies dedzināt kalorijas un zaudēt svaru, ir nepieciešami kardio treniņi. To laikā parasti tiek izpildītas kustības bez lielas pretestības, kas atkārtojas. Treniņā nodarbina dažādas muskuļu grupas un kustības ir dinamiskas, tādējādi nodrošinot kaloriju degšanu.

Lasīt vairāk

Lai uzturētu sevi formā, ļoti daudzi cilvēki katru dienu cenšas nostaigāt vismaz 10 000 soļu. Šāda tendence parādījās tad, kad dažādās viedierīcēs kļuva pieejami soļu skaitītāji – pulkstenis vai tālrunis piefiksē katru tevis sperto soli. Lai arī daudziem 10 000 soļu dienā šķiet nieks, netrūkst tādu, kam izvirzīto mērķi sasniegt ir teju neiespējami.

Lasīt vairāk