Foto: Shutterstock
Tu ej uz treniņiem divreiz trīsreiz nedēļā un vēl regulāri skrien, bet atver ledusskapi un tur priekšā saldinātie dzērieni, pusfabrikāti, bet vakariņas nereti tiek pasūtītas "Bolt". Tāds interesants, viens otru nepapildinošs tandēms – no vienas puses veselīgi, no otras puses – tālu līdz tam. Diez ko par to domā tavs ķermenis?

Bez sekām ēst visu, ko gribas, izklausās pēc sapņa, bet nekas šajā dzīvē nav tik vienkārši. Apēst picu un izēst paku čipšu, bet nākamajā dienā aiziet uz sporta zāli, lai sadedzinātu apēsto, jau izklausās tuvāk patiesībai. Tikai… tā gluži nav. Patiesībā nav būtiski, ar kādu intensitāti tu "atstrādā apēsto" sportojot, jo fiziskās aktivitātes nevar pilnībā novērst nesabalansētas diētas sekas, raksta CNN.

Tu vari izskatīties tievs, bet tas nenozīmē, ka esi veselīgs. Sociālajos medijos klīst neoficiāls jēdziens "resns tievums" (no angļu valodas "skinny fat"), kas apzīmē cilvēku, kurš izskatās slaids, bet kuram ir augsts ķermeņa tauku procentuālais daudzums. Tas nozīmē, ka, regulāri sportojot, dedzini zemādas taukus, kas atrodas tieši zem ādas un ir viegli saspiežami ar pirkstiem, bet ne mazāk pamanāmos iekšējos taukus, kas apņem orgānus.

Tā dēvētie viscerālie tauki, kas ieskauj iekšējos orgānus, ir bīstamāki nekā redzamais tauku slānis, CNN brīdina Kolins Kerikers, sporta psihologs un asociēts profesors Ziemeļkarolīnas universitātē. Viscerālo tauku uzkrāšanās, ēdot pārstrādātus pārtikas produktus ar augstu cukura, sāls un ogļhidrātu saturu, var radīt tādus pašus riskus kā cilvēkiem ar aptaukošanos. Tie izraisa asinsspiediena un holesterīna līmeņa paaugstināšanos, izraisa aterosklerozi, kas, savukārt, palielina sirdslēkmes un insulta risku.

Ja sporto, bet ēd neveselīgi, paaugstinās arī priekšlaicīgas nāves risks. Vienā no lielākajiem pētījumiem, lai noskaidrotu fizisko aktivitāšu un uztura kvalitātes ietekmi, pētnieki atklāja, ka tiem, kuri regulāri vingro, bet ēd visu, ko vēlas, bija lielāks mirstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri gan sporto, gan izvēlas veselīgu uzturu.

Lai zaudētu svaru, jāizveido kaloriju deficīts, proti, jāsadedzina vairāk nekā patērē, bet, regulāri ēdot kalorijām bagātu taukainu pārtiku tas var kļūt par izaicinājumu. Lai patērētu šādas kalorijas, būtu jāsporto vairāk, nekā cilvēks ilgstoši to spēj izturēt, norāda Kerikers.

Foto: Shutterstock

Greisa Deroča, sertificēta dietoloģe un Uztura un dietoloģijas akadēmijas pārstāve ziņo, ka realitātē īsti nestrādā ideja – ēdu ko gribu un sportoju vairāk un intensīvāk, jo pārstrādātie ēdieni, pusfabrikāti, saldumi, saldie dzērieni utml. ir piepildīti tukšām kalorijām, tajos ir maz barības vielu vai to nav vispār; trūkst vitamīni, olbaltumvielas un šķiedrvielas. Ko tas nozīmē? Pat paēdis, visticamāk, drīz vien jutīsies izsalcis (un nereti arī īgns). Turklāt tukšās kalorijas apgrūtina produktīvu treniņu.

Vēl viena Uztura un dietoloģijas akadēmijas pārstāve un sertificēta dietoloģe Karolīna Sūzija skaidro, ka trekni ēdieni īslaicīgi palielina enerģiju, taču ar tiem nepietiek, lai izturētu ilgu vai augstas intensitātes treniņu. Tieši pretēji – šāds ēdiens ātrāk liks justies sagurušam. Turklāt visas tukšās kalorijas, kas netiek sadedzinātas, uzkrājas kā tauki.

Fiziskās aktivitātes veidam ilgtermiņā nav nozīmes, ja neuzņem pareizās uzturvielas. Piemēram, tie, kuri nodarbojas ar spēka treniņiem, mēdz sadedzināt vairāk kaloriju nekā veicot kardio, tomēr, kā saka Deroča, uzturvielu saņemšana no sliktas kvalitātes ēdieniem (lasi – neveselīgiem), apgrūtina muskuļu masas veidošanos un muskuļu atjaunošanos pēc smaga termiņa. Deroča atgādina, ka, lai veidotu muskuļu masu un uzturētu to, ēdienkartē jāiekļauj ēdieni ar augstu olbaltumvielu saturu.

Veselīgs uzturs nenozīmē, ka jāatsakās no visiem ēdieniem, kas garšo. Cilvēki mēdz pilnībā izslēgt "sliktos" pārtikas produktus (no vienas galējības otrā – vai nu visu, vai neko), bet tas, visticamāk, veidos toksiskas attiecības ar ēdienu. Tā vietā, lai nejustos vainīgi par aplikācijā pasūtītām vakariņām un apēstu desertu, jāmaina skatījums par ēdienu kā tādu. Sūzija aicina nedomāt par ēdienu tikai kaloriju izteiksmē, bet gan kā par mūsu enerģijas avotu. "Nav labs vai slikts ēdiens, tā ir tikai degviela," saka dietoloģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!