Kas īpašs piemīt sīvajiem ģimenes sīpoliem un kā tos audzēt

Ģimenes sīpolu audzēšana ir apgrūtināta tādēļ, ka to sēklas materiāls ir paši ģimenes sīpoli, kas jāsaglabā no novākšanas brīža līdz stādīšanai. Tātad tas prasa nelielu piepūli. Turklāt pēdējos gadu desmitus mūsu reģionā izplatījušies dažādi sīpolu vīrusi, kas negatīvi ietekmē sīpolu augšanas sparu un līdz ar to arī izmēru. Tomēr nācies redzēt arī ļoti lielus un kvalitatīvus sīpolu klonus, lai arī tie ir vīrusu inficēti. Tātad viss vēl nav zaudēts, ir vēl cilvēki, kas audzē un uztur savā saimniecībā labus un ražīgus klonus.

Kāpēc tie ir tik īpaši? Pirmkārt, ja tie tiek audzēti jūsu ģimenē ilgstoši, tas ir jūsu ģimenes mantojums. Otrkārt, ģimenes sīpoli, salīdzinājumā ar dārza sīpoliem, garšas ziņā ir sīvāki, koncentrētāku garšu. Līdz ar to tie ir interesanti savu kulināro īpašību dēļ.

Nozīmīgākā ģimenes sīpolu īpatnība, kas tos atšķir no parastajiem dārza sīpoliem: šie sīpoli veido tādu kā "ģimeni" – ceru, ko veido vairāki mazi sīpoli. Tas notiek tādēļ, ka šīs varietātes sīpolā veidojas vairāki augšanas centri ("sirsniņas").

Šādu sīpolu iestādot, augšanas procesā tas dalās, jo katra tā "sirsniņa" veido atsevišķu sīpolu, tomēr augs saglabā ceru, kurā mātesauga sīpola pamatne satur jaunos sīpoliņus kopā. Veģetācijas perioda beigās no viena mātesauga parast tiek ievākti pieci līdz 20 sīpoli, atkarībā no klona.

Viena sīpola svars svārstās no 20 līdz 50 gramiem. Sīpoli bieži ir nesimetriskas formas, jo, augot blīvā cerā, tiem grūti veidot ģeometriski pareizas formas. Sīpolu segzvīņas krāsa variē no sārti brūnas līdz salmu dzeltenai. Atkarībā no klona, ģimenes sīpola augam var veidoties vai neveidoties ziednesis. Ziedneša veidošanos ietekmē arī sīpolu glabāšanas temperatūra.

Stādīšanas vietai jāizvēlas labi drenētu, auglīgu augsni, vējainu vietu, augsnes reakcija vēlama ne mazāka par pH 6. Pamatmēslošanu un papildmēslošanu veic, vadoties no augsnes agroķīmiskajām analīzēm. Papildmēslošana ar slāpekli saturošiem līdzekļiem jāveic līdz Jāņiem. Vēlāk, mēslojot ar slāpekli saturošiem mēsliem, augi lēnāk nobriest un līdz ar to sliktāk glabājas. Veģetācijas periodā jāveic laistīšana, ja ir nepietiekams nokrišņu daudzums, īpaši veģetācijas perioda sākumā, kad notiek intensīva auga veģetatīvā augšana un ražas veidošanās. Ražu vāc, kad atmiruši laksti lielākai daļai augu vai loki noliecas līdz zemei. Pēc novākšanas sīpolus žāvē labi ventilējamā telpā.

Veģetācijas laikā var atzīmēt vēlamos mātesaugus, vadoties pēc auga virzsemes daļas (loku) īpatnībām (izmēra, garšas, krāsas), izziedēšanas intensitātes, veselības stāvokļa, kā arī ievērojot to agrīnumu vai nu pēc citiem saviem subjektīviem kritērijiem. Ja nav laikus atlasīti mātesaugi, no novāktajiem sīpoliem atlasa veselīgākos un lielākos, iegūstot nākamā gada stādāmo materiālu.

Stādīšanai paredzētos sīpolus glabā virs +18°C. Ja gadījumā sīpoli bijuši temperatūrā līdz +16°C, tie pirms stādīšanas jāizkarsē 20 līdz 25 dienas pie +30 līdz 35°C, lai mazinātu ziednešu veidošanos.

Ģimenes sīpolu stādāmais materiāls pirms stādīšanas jāpāršķiro, atlasot veselīgos, slimību nebojātos sīpolus. Ģimenes sīpolus stāda aprīļa beigās-maija sākumā (tradicionāli Jetes dienā – 7. maijā), 20 centimetru attālumā vienu no otra rindā, starp rindām ievērojot 30 līdz 40 centimetru attālumu.

Jāmeklē pie radiem, draugiem, kaimiņiem vai tirgū. Dārzkopības instiūts šobrīd pavairo stādāmo materiālu nesen reģistrētai ģimenes sīpolu šķirnei 'Vidzemes sārtais', bet līdz audzētājiem tā nonāks pāris gadu laikā. Tomēr jāņem vērā, ka ģimenes sīpoli ir specifiski un ne vienmēr vienādi labi augs kā vecā, tā jaunā vietā. Ar savai vietai piemērota klona atlasi ir jāeksperimentē.