Vispirms svarīgi ievērot, lai hiacintes tiktu regulāri laistītas to ziedēšanas laikā. Kā jebkuram pavasara augam, tām patīk mitra augsne, un, lai to būtu vieglāk nodrošināt, var izmantot sūnas, kas palīdzēs ilgāk uzglabāt mitrumu. Tāpat jāievēro, lai sīpoli tikai daļēji būtu ievietoti augsnē, un vairāk, kā puse no tā ir ārpus zemes, pretējā gadījumā sīpols var sapelēt.
Lai sīpoli varētu tikt atkārtoti izmantoti, vispirms jāļauj augam dabīgi noziedēt un nodzeltēt lapām. Tad, kad lapas ir nokaltušas, sīpolus var atdalīt, notīrīt no mitrās augsnes un likt kādā plastmasas kārbā vai kastītē. Sīpoli jāuzglabā siltā, sausā, labi vēdinātā vietā līdz pat rudenim. Maldīgi ir uzskatīt, ka sīpolus var uzreiz pēc noziedēšanas iestādīt dobē, jo tie ir jau atdevuši visu savu spēku ziedēšanai telpās, tāpēc sīpoliem nepieciešams laiks atgūties līdz jaunai ziedēšanai.
Rudenī sīpoli jāstāda saulainā vietā, kur ir irdena, ūdenscaurlaidīga augsne. Bet, lai tiktu uzlabota drenāža, zem sīpoliem var pabērt smilts vai grants kārtu. Sākoties salam, svarīgi dobi ar iestādītajiem sīpoliem mulčēt ar lapām, kūdru vai skuju koku zariem, bet pavasarī tie laikus jānoņem, jo hiacintes ļoti ātri sāks dīgt.
Atceries, ka hiacintes, tāpat kā tulpes, jūlijā katru gadu ir jāizrok un sīpoli atkal jāuzglabā siltā un labi vēdināmā vietā.