Vašingtonas universitātes oficiālajā "YouTube" kanālā ievietots video ar dziļvagas iemītniecēm – nesen atklātajām nelielām zivīm, kas izskatās pēc zivs un varžu kurkuļa krustojuma. Zivs zinātniskais nosaukums ir Marianas gliemjzivs (Pseudoliparis swirei); tā dzīvo dziļvagas dzelmē, septiņu līdz astoņu kilometru dziļumā. Gliemjzivs nosauktas par godu "HMS Challenger" ekspedīcijas kapteinim Herbertam Svairam (Herbert Swire), kurš 19. gadsimta beigās atklāja Marianas dziļvagu.
Izpētot Marianas dziļvagu no 6900 līdz 8000 metru dziļumam, zinātnieki ir atklājuši 37 jaunu sugu pārstāvjus, ko apstiprināja DNS analīzes un trīsdimensiju skanēšana.
"Šīs ir visdziļāk dzelmē dzīvojošas zivis, ko mums izdevies atklāt okeāna dibenā, un mums ir liels prieks, ka tām beidzot ir savs oficiālais nosaukums," saka pētījuma autore Makenzija Geringere. "Tās neizskatās pietiekami robustas vai spēcīgas, lai dzīvotu šādos apstākļos, taču tām ir izdevies. Mūs gaida vēl daudz pārsteigumu, ir satraucoši redzēt, kas tur dzīvo. Mēs uzskatām, ka tie ir ekstremāli dzīves apstākļi, jo mums tie nav piemēroti, bet ir virkne dzīvnieku, kas tur jūtas lieliski."
"Gliemjzivis ir pielāgojušās dzīvei lielā dziļumā, jo tur tās ir pasargātas no plēsējiem," papildina Ņūkāslas universitātes zinātnieks Tomass Linijs. "Dziļvagās ir daudz bezmugurkaulnieku, un gliemjzivs ir galvenais plēsējs. Viņas ir aktīvas un izskatās labi paēdušas."
Gliemjzivis dzīvo dažādos dziļumos, seklākos ūdeņos tās barojas ar nelieliem vēžveidīgajiem un garnelēm, taču par eksemplāriem, kas dzīvo Marianas dziļvagā un to paradumiem, kā šīs zivis pielāgojušās dzīvot zem šāda ūdens spiediena, nav zināms gandrīz nekas. Zinātnieki norāda, ka ūdens spiediens septiņu kilometru dziļumā ir līdzvērtīgs tam, ka zilonis stāvētu uz cilvēka īkšķa.
Zinātnisko ekspedīciju organizē Nacionālais Zinātnes fonds, Šmita okeāna institūts un Skotijas Jūras zinātnes un tehnoloģiju savienība; tajā iesaistījušas Vašingtonas, Ņūkāslas un Havaju salu universitātes zinātnieki.