Ar nazi pie sīpola ķerties klāt nevajag! Kad un kā pareizi novākt ražu

Kā norāda Ilze, lai sīpolu raža rudenī būtu branga, jāievēro pāris priekšnoteikumi jau to stādīšanas laikā. Pirmkārt, tos stādīt vajag pēc iespējas ātrāk, jo sīpols no aukstuma nebaidās, turklāt tam ļoti vajadzīgs mitrums – sevišķi brīdī, kad tikko iestādīts vai iesēts un laikposmā ap Jāņiem, kad sīpols sāk piebriest un notiek galviņas veidošanās process. "Ja šajā periodā uzlīst lietus, ir ļoti labi, ja lietus šajā laikā nelīst, tad ir jālaista," teic Aņūna, uzsverot, ka, ja vien resursi to ļauj, sīpoli par laistīšanu priecāsies visu vasaru.

Tāpat jāatceras, ka pamatu pamats, lai raža labi glabātos, ir kvalitatīvas sēklas un sīksīpoli. Tādēļ Ilze aicina nepirkt sīksīpolus un sēklas lielveikalos, bet gan specializētajos sēklu veikalos. "Bieži gadās, ka cilvēks nopērk jau slimus sīksīpolus. Un jebkura slimība izpaužas kā puve – labi, ja sīpoli sapūst uz lauka. Tad tos atlasām un izmetam, taču sliktāk jau ir tad, ja tie sapūst, kad jau ir novākti." Šī iemesla dēļ dārzeņkopības saimniecības īpašniece norāda, – ja vēlies būt pārliecināts par to, ka dārzenis glabāsies ilgi, tos labāk ir audzēt no sēklas, ne sīksīpola. "Sīksīpols jau ir vienu gadu audzis un no augsnes uzņēmis visādus vīrusus, ja viņš nav speciāli apstrādāts jeb kodināts, tad, iespējams, ka tas jau ir inficēts un pēc iestādīšanas kaut kādā veģetācijas laikā var sākt bojāties. Sēkla tādā ziņā ir tīra un ar tām slimības neizplatās. No sēklas audzis sīpoliņš, ja vien nesaķers infekciju no zemes vai gaisa, glabāsies ilgāk. Taču no sīksīpoliem var iegūt lielāku un agrāku ražu," pauž eksperte. Viņa gan norāda, ka sīpolus no sēklām izaudzēt būs daudz sarežģītāk, nekā no sīksīpoliem.

Par to, ka pienācis ražas novākšanas laiks, liecinās dārzeņa laksti. "Sīpols ir nobriedis un gatavs novākšanai, kad sīpola laksti nogulstas uz zemes, kā arī sīpola miziņa paliek dzeltena. Kamēr laksti ir zaļi un stāvoši, tikmēr tos nevajadzētu aiztikt. Kad laksti ir nožuvuši un noliekušies, tos vajag izraut un atstāt turpat uz lauka vismaz nedēļu. Ļoti labi, ja tajā laikā spīd saule, kas dabīgi tos izžāvēs un dezinficēs." Jau uz lauka varēsi redzēt, kurš sīpols sācis bojāties un atlasīt veselos dārzeņus glabāšanai ziemai. Ja laikapstākļi ir labi, tad sīpolus nevajag likt žāvēties uz sietiem, norāda Aņūna. Taču ērts risinājums sīpolu žāvēšanai ir pirtis. Nākamajā rītā pēc pēršanās, kad temperatūra pirtī jau nedaudz atdzisusi, sīpolus kādu laiciņu var atstāt uz lāvas. Šādu pašu žāvēšanas metodi var izmantot arī tad, ja izžuvis sīpols mitrumu dabūjis uzglabāšanas laikā ziemā. Vislabāk sīpolu uzglabāšanai kalpos sausa un vēsa telpa.

Ilze uzsver – ar nazi pie sīpola ķerties klāt nevajag! Sīpolam nevajag griezt nost ne saknes, ne lakstus. "Kad laksti jau ir dzelteni un sausi, tad vienkārši ar roku var nobraucīt nost visu lieko. Labāk, lai lakstiņš paliek garāks, jo tad sīpolam klāt netiek nekādas slimības un infekcijas. Ir cilvēki, kas grib, lai sīpols izskatās smukāk, tādēļ arī lakstus nogriež. Ja tomēr izlemj griezt, tad labāk vismaz piecus centimetrus no laksta atstāt, jo jāatceras – jo garāku lakstu atstās, jo ilgāk sīpols glabāsies. Arī saknītes nevajag aiztikt, jo, ja sīpols jau ir gatavs, tad saknīte jau ir pažuvusi un praktiski nekas no tās vairs nav palicis."