Foto: Shutterstock
Pēdējā laikā apzinātība ir viens no visbiežāk skandētajiem vārdiem. Bet – ko tas īsti nozīmē un kā kļūt vismaz nedaudz apzinātākam? Šī ir grāmata, ko var ieteikt cilvēkiem, kuriem Līgosvētku rituālā nozīme mūsdienās šķiet pārāk nonivelēta un "pīrādziņos iecepta". Kur gan vēl meklēt labu sabiedrību, ja ne vienatnē ar sevi un vērtīgu grāmatu?

Daniels Sīgels. Apzinātība. Kā ieraudzīt sevi no malas un mainīt dzīvi

"Jumava", 2016, 303 lpp.

Hārvardā medicīnas izglītību ieguvušais Daniels Sīgels uz reālu savas prakses piemēru bāzes skaidro cilvēka emociju pasauli, psihoterapiju un neirozinātņu izpratni par prāta darbību. Autors apraksta arī mūsdienu apzinātības prakses, kuras aktuālas visiem, kas aizrāvušies ar meditāciju vai vēlas to izprast no zinātnes viedokļa.

Lūk, fragments no grāmatas.

Sevis apzināšanās bieži tiek definēta kā apzināta uzmanības pievēršana mirklim, nepakļaujoties spriedumiem vai emocijām. Sevis apzināšanās paņēmieni tiek praktizēti Austrumos un Rietumos, senos laikos un mūsdienās, un tie palīdz cilvēkiem tiekties uz labsajūtu, trenējot prātu fokusēties uz esošā mirkļa pieredzi. Cilvēki dažreiz dzird vārdu apzinātība un domā – reliģija. Bet realitāte ir tāda, ka šāda uzmanības fokusēšana ir bioloģisks process, smadzeņu higiēnas veids, kas veicina veselību, – un nav reliģija. Dažādas reliģijas var atbalstīt veselību veicinošu praksi, bet sevis sajušanas, sevis apzināšanās iemācīšanās ir vienkārši tas, ko esam definējuši kā apziņas integrāciju.

...

Šeit aprakstīts meditācijas vingrinājums, kuru es mācu saviem pacientiem un studentiem. Brīvi izlasiet to un pēc tam izmēģiniet, pirms tam gan sameklējot ērtu vietu, no kuras ienirt savas apziņas jūrā. [..]

Apsēdieties uz grīdas. Būtu labi, ja jūs varētu sēdēt ar taisnu muguru un izstieptām, nesakrustotām kājām. Ja jums ir ērtāk, apgulieties uz grīdas. Un pagaidām atvērtām acīm mēģiniet savu uzmanību pievērst telpas vidum. Un tagad ievērojiet, kā jūs pārslēdzat savu uzmanību uz pretējo sienu. Un tad sekojiet savai uzmanībai, kā tā atnāk atpakaļ uz telpas vidu, un atgrieziet to atpakaļ pie sevis, it kā jūs turētu rokās grāmatu lasīšanai piemērotā attālumā. Ievērojiet, kā jūsu uzmanība var pārvietoties no vienas vietas uz citu.

Tagad lieciet savai uzmanībai pievērsties jūsu iekšienei. Tagad jūs drīkstat aizvērt acis. Ielūkojieties sava ķermeņa sajūtās – telpā, kurā jūs sēžat. Un tad lieciet sev apzināties apkārtnes skaņas. Šo skaņu jūra var piepildīt jūsu apziņu. Pauze.

Tagad lieciet jūsu apziņai sajust jūsu elpošanu tur, kur jūs to visizteiktāk jūtat, - tas var būt kaut kur degunā, kad gaiss nāk iekšā vai plūst ārā. Tas var būt krūtīs, kad tās kustas uz augšu vai uz leju, vai tas var būt vēderā, kad tas iet uz āru vai uz iekšu. Var būt, ka jūs pat ievērosiet, ka elpo viss ķermenis. Tur, kur tas notiek brīvi un dabiski, ļaujiet savai apziņai novērot jūsu ieelpu un pēc tam – izelpu. Pauze.

Kad jūs ievērojat, kā tas bieži gadās, ka jūsu apziņa ir „aizceļojusi” projām un iegrimusi domās vai atmiņās, kādās jūtās vai problēmās, tad maigi un ar mīlestību lieciet tai atgriezties pie elpošanas – kur jūs to vislabāk jūtat – un sekojiet šiem ieelpas un izelpas viļņiem. Pauze.
Kamēr jūs sekojat savai elpošanai, es jums pastāstīšu senu, paaudzēs nodotu stāstu.

Apziņa ir okeāns. Un dziļumā šis okeāns ir mierīgs un dzidrs. Un neatkarīgi no tā, kas augšā notiek, vai tur augšā ir līdzens vai viļņains, vai pilnīga vētra, okeāna dziļumā ir mierīgs un dzidrs. No okeāna dziļuma varat lūkoties uz virspusi un vienkārši zināt, kas tur notiek, tāpat kā no apziņas dziļumiem varat lūkoties uz augšu, uz smadzeņu viļņiem jūsu apziņas virspusē, uz visām šīm apziņas aktivitātēm – uz domām, jūtām, sajūtām un atmiņām. Izmantojiet šo iespēju, lai vienkārši novērotu šīs aktivitātes jūsu apziņas virspusē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!