Ņem virsroku pār savu nemierīgo prātu! Apzinātības prakses, kas tev palīdzēs

Tās tev palīdzēs uzlabot veselību, atbrīvoties no nemiera un kaitīgiem ieradumiem. Izmantojot tās ikdienā, tu iegūsi iekšēju harmoniju, mieru, pārliecību par sevi, iemācīsies saklausīt savu ķermeni un paaugstināsi savu apzinātības līmeni.

Vairums cilvēku sevi identificē ar ķermeni. Garīgi cilvēki zina, ka viņi nav ķermenis, bet gan dvēsele, kas dzīvo ķermenī. Bieži cilvēki nav ar savu ķermeni apmierināti. Nav tik būtiski, kā tas izskatās no ārpuses – aiz ārējās formas tas slēpj piesātinātu un dzīvu enerģētisko lauku. Lai izietu aiz ķermeņa robežām un saprastu, ka mēs neesam ķermenis, vispirms tajā ir jāieiet.

Daudzi sūdzas, ka cilvēki pret viņiem neizturas pietiekami labi, bet, ja izturas, tur šos cilvēkus aizdomās par kādu slēptu nodomu. Viņi sevi uzskata par vajadzību māktu mazo "es", kura vajadzības nekad netiek piepildītas. Šī sevis apzināšanās lielākā kļūda rada funkcionālus traucējumus visā, kas attiecas uz viņu attiecībām.

Ja tu visu laiku domā par to, ka kaut kā pietrūkst, šī doma kļūs par daļu no tevis un tu šo iztrūkumu jutīsi vienmēr. Tev var nekas nepiederēt, lai tu justos bagāts, lai gan, ja tu tā pastāvīgi jutīsies, lietas gandrīz noteikti pie tevis atnāks.

Bagātība nāk tikai pie tiem, kam tā jau ir. Izklausās netaisnīgi, bet fakts. Gan bagātība, gan trūkums ir dvēseles stāvokļi, kas atspoguļojas realitātē.

Kad tev liekas, ka cilvēki tev atsaka – uzslavas, augstu novērtējumu, palīdzību, rūpes utt., – dod viņiem to. Tev tā nav? Tad vienkārši rīkojies tā, it kā tev tas būtu, un tas atnāks. Drīz vien, kad sāksi dot, sāksi arī saņemt. Tu nevari saņemt to, ko neesi devis. Izpildi šo praksi divas nedēļas un pavēro, kā tas izmainīs tavu dzīvi.

Ego vienmēr ir gatavs aizsargāt sevi no visa, ko uzskata par vērstu uz tā vājināšanu. Kad mūs kāds kritizē vai kaut ko pārmet, ego cenšas atgriezt savu pašsajūtu iepriekšējā līmenī, sākot attaisnoties, aizsargāties vai apsūdzēt. Viņam vienalga, vai otrai pusei ir taisnība vai nav.

Ego parādīšanās brīdī apzināti pacenties tam ļaut atslābt un necenties to atjaunot. Piemēram, kad kāds tev pārmet, tā vietā, lai to attiecinātu uz sevi vai nekavējoties aizstāvētos, nedari neko. Atļauj savam "Es tēlam" palikt pazeminātam vai vājinātam un uzmanīgi izturies pret iekšējām sajūtām. Dažas sekundes tu jutīsies nedaudz nekomfortabli, it kā būtu samazinājies. Patiesībā tu kļūsti plašāks un veido telpu tam, lai priekšplānā izvirzītos Būtība. Tad tavs patiesais spēks, tas, kas tu esi aiz formas robežām, var sākt mirdzēt cauri izteikti vājinātajai formai.

Protams, tas nenozīmē, ka tu aicini citus sevi apvainot vai kļūsti par neapzinātu cilvēku upuri. Dažkārt situācija liek dot pretsparu ar noteiktām izpausmēm. Kad tavos vārdos nav egotipiskas prasības aizsargāties, aiz tiem stāv spēks, nevis reaktīva nepieciešamība. Tas, kas ego liekas vājums, patiesībā ir īstais spēks.

Veids, kā atklāt iekšējo telpu, ir apzināties sevi apzinātu esam. Tu apstādini domu plūsmu, ieskaties sevī un ieej kontaktā ar savu augstāko aspektu.

Pasaki vai padomā "es esmu" – un neko tam nepiebilsti. Apzinies mieru, kas seko "es esmu". Sajūti savu esamību, kailu, nepiesegtu, neapģērbtu pastāvēšanu. Ne jaunībai, ne vecumam, ne bagātībai, ne nabadzībai, ne labajam, ne sliktajam, ne citām lietām nav nekāda sakara ar tevi.

Šī prakse palīdzēs cilvēkiem, kuri cieš no uzmācīgām domām un pastāvīga nemiera. Mācies palēnināt un nomierināt savu prātu. Praktizējot šo vingrinājumu regulāri, tu pakāpeniski atteiksies no vērtējošiem spriedumiem "labi/slikti", kas paplašinās apziņu.

Šo vingrinājumu vari veikt jebkurā laikā, piemēram, sēžot kādā rindā vai transportā.

Izvēlies kādu priekšmetu savā tuvumā un vizuāli to izpēti. Sāc uz to skatīties ar lielu interesi, pat ziņkāri. Izvairies no priekšmetiem, kas izraisa stipras personiskas asociācijas vai pagātnes atmiņas – tie rosinās domu parādīšanos. Atlaid visu sasprindzinājumu un, paliekot modrs, atslābinies. Vērs visu uzmanību uz priekšmetu un, ja parādās kādas domas, neiedziļinies tajās. Tevi interesē nevis domas, bet uztveres process. Vai proti atšķirt domāšanu no uztveres? Vai vari skatīties bez balss, galvā, kura komentē, spriež, salīdzina, cenšas kaut ko saprast vai atminēt?

Tagad ieklausies skaņās. Klausies tās tāpat, kā skatījies uz klātesošo priekšmetu. Vienas skaņas var būt dabiskas (ūdens, vējš, putnu balsis), citas – cilvēku radītas. Vienas var būt patīkamas, citas – ne. Nešķiro tās labās un sliktās. Ļauj katrai skaņai būt tādai, kāda tā ir, un neinterpretē to.

Šī vingrinājuma būtība ir atslābināta, taču modra uzmanība. Ja tu skaties un klausies šādā veidā, vari sākt apzināties smalko, sākotnēji knapi tveramo miera un rāmuma izjūtu.

Apzinies savu elpu, ievēro izjūtas elpojot, sajūti, kā gaiss ieplūst un izplūst no tava ķermeņa, ievēro, kā krūtis un vēders ieelpas un izelpas laikā paplešas un saraujas. Lai apzināto zināmu telpu tur, kur līdz šim bijusi tikai nepārtraukta domu straume, pietiek ar vienu ieelpu un izelpu. Viens apzināts elpošanas cikls, kas tiek veikts neskaitāmas reizes dienā, ir lielisks veids, kā ienest telpu tavā dzīvē.

Elpošana notiek pati no sevis. Viss, kas tev jādara, – pavēro, kā tā notiek. Tas neprasa nekādu piepūli vai iespringšanu. Vēro nelielo pauzi, īpašo miera punktu starp izelpu un nākamo ieelpu.

Daudzu cilvēku elpošana ir nedabiski virspusēja. Jo vairāk apzinies elpošanu, jo dabiskāku dziļumu tā iegūst un pati sāk atjaunoties. Elpošanas apzināšanās tevi iegrūž pašreizējā mirklī – tā ir visu iekšējo transformāciju atslēga. Apzinoties elpošanu, tu esi pilnīgi klātesošs. Tu pamanīsi, ka nespēj vienlaikus apzināties elpošanu un domāt. Elpošanas apzināšanās apstādina prātu.

Kad tevī parādās uzmācīga tieksme, apstājies un veic trīs apzinātas ieelpas un izelpas. Tas pamodinās apzinātību. Vairākas minūtes apzinies šo uzmācīgo tieksmi kā kādu enerģētisku lauku sevī. Apzināti sajūti savu vajadzību fiziski norīt vai garīgi lietot šo lietu vai tieksmi veikt darbību, lai realizētu vēlmi vai uzvedības stereotipu. Tad izpildi vēl dažas apzinātas ieelpas un izelpas. Pēc tām tu sajutīsi, ka uzmācīgā vēlme uz laiku ir pazudusi vai arī tā vēl joprojām ir stiprāka par tevi, un tu nevari iesākt neko citu kā vien atkal to realizēt. Padari šo atkarību par daļu no savas apzinātības prakses.

Atceries, ka katru domu, kas virzīta uz šo adiktīvo uzvedību, jāķer uzreiz, kolīdz tā ienāk galvā. Paprasi sev – kas tur runā? Atceries, ka tā ir tieksme. Kamēr tu esi sava prāta vērotājs, iespēja, ka tai izdosies tevi apmānīt un piespiest darīt to, ko tā vēlas, mazinās.

Kad beigsi piešķirt pārlieku nozīmi tam, kas tu esi formas līmenī, tas, kas esi aiz tās robežām, parādīsies pilnīgāk. Samazinoties tu kļūsti lielāks. Tavam ego tas izskatīsies tā, it kā tu sevi zaudē, bet patiesībā ir tieši otrādi.

Lūk, vairāki veidi, ar kuru palīdzību cilvēki bezapziņā cenšas uzsvērt sevis identificēšanu ar formu. Ja būsi pietiekami modrs, dažus no šiem uzvedības stereotipiem pamanīsi arī sevī:

Ja pamani sevī šādus stereotipus, veic eksperimentu. Izmēģini, kā jūties un kas notiek, kad tu tos atmet.

Šis ir vēl viens veids, kā ģenerēt apzinātību. Pārstājot piešķirt savai uz formu orientētajai personai pārlieku lielu nozīmi, tu atklāsi milzīgu spēku, kas caur tevi izplūst pasaulē.

Atmodināta cilvēka rīcība ir tava ārējā mērķa (tā, ko tu dari) saskaņošana ar iekšējo mērķi (atmošanos un atrašanos atmodinātā stāvoklī). Ar šādas rīcības palīdzību tu saplūsti ar Visuma ārējo mērķi. Caur tevi apzinātība ieplūst pasaulē. Tā ieplūst tavās domās un piepilda tās ar iedvesmu, ieplūst tavos darbos un iedvesmo tos.

Pastāv trīs ceļi, pa kuriem apzinātība var ieplūst tajā, ko tu dari, un nonākt pasaulē – tā ir pieņemšana, prieks un entuziasms. Katram no tiem ir noteikta apziņas vibrāciju frekvence. Ja tu neatrodies kādā no šiem stāvokļiem, ieskaties un manīsi, ka radi ciešanas sev un apkārtējiem.

Etalonstāvokļi un jūtas virknējas dienas gaitā. Katrs no tiem atbilst noteiktam situācijas tipam:

Visas šīs prakses vērstas uz sevis iepazīšanu – tā, kāds tu esi patiesībā. Tās ļauj atklāt visas ego lamatas, kurās mēs iekrītam katru dienu, un izdarīt izvēli – ņemt savu dzīvi savās rokās, nevis iet nemierīgā prāta pavadā.