Māris pie risinājuma nonācis, domājot tīri racionāli: "Paskatījos, kas ir vajadzīgs cilvēkam, un liku kopā!" Tā nu sanācis šāds zupas sastāvdaļu "komplekts".
- Vispirms – mikroelementi, tās ir "baterijas", "cements", kas saista fizisko ķermeni ar dvēseli (tas tā vienkāršoti). Ja cilvēks, piemēram, divas nedēļas dzertu tikai destilētu ūdeni un neēstu neko mikroelementus saturošu, viņš varētu pat iet bojā! Tātad: aknām – ķirbis (tas – masai), asinsvadiem – sarkanā biete (2–3 mazas vai viena branga). Tie ir lieliski mikroelementu avoti. Liekam zupā!
- Ķiploks nav obligāti, bet sīpols gan!
- Lai zupai būtu kaut kāda garša, vajag taukvielas. Kādas? Gī sviestu (ja taisi pats, tad labāk no svaiga, tirgū pirkta nesālītā sviesta, jo citādi īsti labs neiznāk). 18–20 gramus – tieši tik, lai rastos sāta sajūta, bet ēdiens nebūtu barojošs.
- Beigās – garšvielas – smaržīgos piparus, sarkanos piparus, melnos piparus, var saldo papriku. Ļoti iesaku sierāboliņa lapas un sēklas, tās dod ļoti patīkamu garšu (tās var dabūt garšvielu stendos, piemēram, Rīgas Centrāltirgū). Ja lauru lapas – tad divas lapiņas "parāda" zupai uz kādām 5–10 minūtēm un velk ārā.
- Var piemest pāris kartupeļu, būs vēl gardāk (daži tupeņi neko ļaunu nenodarīs). Kartupeļus var aizstāt ar sauju grūbu. Vēl var likt burkānus.
- Pieliekam ēdamkaroti aukstā ūdenī izšķīdinātu kartupeļu miltu... un mums ir patīkama biezzupa.
- Ir tāds augs – Kanādas lēcas, arī tās kādu sauju var pielikt.
- Vēl – divas tējkarotes sāls, divas ēdamkarotes cukura. Tas rēķināts uz 3–5 litriem ūdens.
"To tad arī ēdu, un neko citu ne," stāsta Māris. "Vēl lietoju Ķīnas tēju puer – tā skalo ārā lieko ūdeni, kas uzkrājies starpšūnu telpā. Pie šīs garšas gan ir jāpierod... Sākumā pašam bija tāds "pārsteiguma efekts" – tā ir tēja vai ar ūdeni aplieti vistu mēsli?"
No kā šajā laikā jāatsakās? No maizes, turklāt pilnībā. Miltus var, bet nevar raugu saturošus produktus – tātad reizi nedēļā var apēst pa kādam čapati vai lavašam (vēlams, pašceptu, protams). Makaronus labāk neēst. Var putras – bet labāk ūdenī vārītas.
Pilnīgi jāatsakās no piena produktiem: tik un tā to kalciju, kas ir pienā, mūsu organisms praktiski nepārstrādā, skaidro zintnieks. Tad jau drīzāk magoņu sēklas uz nakti iemērkt, tad sablendēt, un ir magoņu piens, kas satur tādu kaļķi, ko mēs varam uzņemt. Dīvaini, bet fakts. Atsakāmies no majonēzes, arī no sojas mērces! Pat paštaisīta majonēze tievēšanu neveicinās.
Kāpēc mēs pārēdamies? "Viena lieta ir tā, ka mēs noēdam stresu. Otra – mums nepieciešams atjaunot enerģijas resursu. Bet produktos pa lielākajai daļai tā nav! Tātad – ir izvēle: vai nu veicam elpošanas vingrinājumus un veidojam pareizu stāju, tādējādi veicinot enerģijas atjaunošanos, vai ēdam, līdz uzēdam masu. Tas, kas dzimtenes dārzos (un, vēlams, sārmainā augsnē) audzēts, ir viena lieta, bet tas, kas no "banānu republikām" lielveikalos savests, – pavisam cita. Cita enerģija un cita masa līdz sāta sajūtai."
Lai nu kā, zintnieka Māra personīgais piemērs ir gluži uzskatāms. Vērts izmēģināt tradicionālā gavēņa laikā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
