<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@yp8135">Andalucía Andaluía</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
"Sekcijas rezultātā noskaidrojām, ka nāves cēlonis ir sekcija...” Daudzos romānos ir aprakstīts letarģiskais miegs, stāvoklis, kurā cilvēks var gulēt gadiem un gadu desmitiem. 19. gadsimtā apmēram 1/3 daļa apglabāto clvēku pēc tam zārkā ir grozījušies, bet vecajos Londonas morgos bija iekārtota speciāla zvaniņu sistēma, kas pievērsa uzmanību, ja šķietami mirušais sāka grozīties. Mūsdienās, kad plašu vērienu uzņem orgānu transplantācija, pēkšņi visa statistika par letarģiskā miega gadījumiem tiek pasludināta par rakstnieku izdomājumu.

Mēģināsim tikt skaidrībā, kas ir un kas nav taisnība stāstos par letarģisko miegu un ar ko tas atšķiras no komas.

Vispirms – lai cik ļoti saruktu fiziskā ķermeņa vajadzības letarģiskā miega laikā, reāli tas diezin vai spētu ilgt vairāk par gadu. (Lai gan ir atrodami rakstiskas liecības par cilvēkiem, kas letarģiskajā miegā pavadījuši pat 20 gadus, kuru laikā viņu pulss nokrities līdz 2–3 sitieniem minūtē). Jā, cilvēka fizioloģija līdz galam nav izzināta, bet, lai organisms spētu sevi saglabāt, kaut kādas vielas tam tomēr periodiski ir jāuzņem.

EzotērikaMiegs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit