<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@danaragonmx">Dan Aragón</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Senos gadu simtos dziedniecība ir tikusi uzskatīta par kaut ko ļoti svētu un vienlaikus par kaut ko ļoti mistisku. Daudzi dziedinātāji ar daudz un dažādām metodēm ir dziedinājuši un dziedina cilvēku dzīves un veselību. Tā vien šķiet, ka veselības sviru turētāji mēdz būt šie īpašie cilvēki.

Mūsu laikmetā dziedniecība nav nekas īpašs, tā tiek sadalīta dažādos novirzienos un arī dažādās izpausmēs – veidos un sistēmās.

Vairāk nekā trīs gadus es darbojos kā dziedinātājs. Esmu sastapies ar ļoti daudziem mūsu laikmeta dziedniekiem, ļoti daudziem un ļoti talantīgiem. Atzīšos, ka nereti ir žēl šo talantīgo un vienlaikus ļoti līdzcietīgo cilvēku būtības. Kāpēc?! Tapēc, ka redzu un jūtu viņu sāpes. Sāpes, kuras viņi atstaro sevī no citiem cilvēkiem. Citos ir sāpes, kuras vairāk līdzinās prāta apmiglojumam un skaidrā skata aptumšojumam, kur dziedināšana tiek uztverta kā ilūzijas spēle. Tas ir sāpīgi – redzēt, kā dziednieki apspriež "parasto" cilvēku un viņa izpausmes, neredzot dziedināšanas pamatfunkciju.

tikšanāsDziedniecībaApzinātībaPrāts

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit