Kristīne Virsnīte: mēs neesam perfekti, tāpēc nevajag sevi mocīt ar tieksmi uz ideālo

Virsnīte stāsta, ka reizēm sniedz intervijas mājās. Kādreiz viņai ļoti rūpēja tas, lai mājās viss izskatās perfekti, kad pie viņas kāds viesojas, bet tagad viņa ir sapratusi, ka visam nav jāizskatās ideāli. Ikdienā viņa tāpat nedzīvo pilnīgi sterilā un perfektā vidē. Tagad viņa žurnālistei, kam sniegusi interviju, atļāvusi redzēt to, kā tad ikdienā izskatās Virsnītes mājās: "Mēs esam tikko atgriezušies no Krievijas. Kaut kādas mantas, kaut kas ir, kaut kas ēst gatavots, kaut kas tur tā… Nu tā ir. Tā ir – es neesmu ideāla, es neesmu perfekta."

Viņa uzsver, ka ir svarīgi atļaut sev nebūt ideālai. "Nu man nav šovakar spēka nomazgāt traukus, un es viņus nemazgāšu. Es arī rīt viņus varbūt nemazgāšu, ja man nav spēka. Man svarīgāk ir apgulties gultā ar bērnu un palasīt viņam grāmatiņu," teic Virsnīte, "nu atlaist šo savu sajūtu par ideālo, ka visam ir jābūt labi un tikai tad, ja viss būs labi, par mani domās labas domas."

Ir jācenšas pārvarēt sajūtu, kas liek gribēt radīt iespaidu, ka tu ar visu tiec galā. "Nu netieku galā – un? Netieku. Nokavēju termiņu kādu… Nu, nokavēju termiņu. Un kas notiek, ja es nokavēju termiņu? Latvijā ir zemestrīce un visa Latvija aiziet bojā? Nu ne taču! Vai ne? Nekas jau nenotiek. Nekas slikts nenotiek no tā, ka mēs neesam perfekti, jo mēs jebkurā gadījumā neesam perfekti," uzsver žurnāliste. Viņa atklāj, ka pati joprojām regulāri cīnās ar savu perfekcionismu: "Man jau arī gribas tā dikti smuki izskatīties – sasukātiem matiem, vienmēr sarkanām lūpām un glīti. Un tad man bērniņi vienmēr visi sapucēti, un visi ir paēduši un tīri, un māja kārtīga. Man jau tā gribas, bet tā ne velna nav!"