Kā portālā "Parents" skaidro psiholoģe Oļesja Garaņina, pirmo reizi izdegšanas sindromu 1974. gadā pieminēja amerikāņu izcelsmes psihiatrs Herberts Freidenbergers. Pēc būtības, tas ir nervu izsīkums, ko izsaukusi pārslodze. Šis sindroms ir visai raksturīgs arī cilvēkiem, kuri strādā profesijās, kas saistītas ar palīdzības sniegšanu citiem – skolotājiem, ārstiem, medicīnas māsām, sociālajiem darbiniekiem un mācītājiem. Izpaužas tas tā, ka cilvēki zaudē interesi par savu nodarbošanos un motivāciju kaut ko darīt.
Arī mamma savā ziņā ir pieskaitāma pie šīm profesijām. Tikai viņai nav pacientu vai skolēnu, bet pašas bērns, par kura dzīvi viņa ir pilnībā atbildīga. Katrai mammai ir sava "sliktā diena", kura atkārtojoties un atkārtojoties, kādudien kļūst par "pēdējā salmiņa dienu". Kādai ir grūti, ka nav iespēju nodarboties ar sev mīļām lietām, kāda skumst pēc darba, kādai ir ļoti svarīgi dažreiz pabūt vienatnē vai, gluži pretēji, satikties ar draugiem. Var būt arī tā, ka visas šīs lietas gribas vienlaicīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
