Cik var skriet? Stāsts par atgriešanos Latvijā no Briseles

"No Latvijas aizbraucu pirms kādiem 10 gadiem, vēl pirms krīzes. Man bija 22 gadi, biju pabeigusi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti un gribēju pamācīties ārzemēs, paceļot. Aizbraukšanas motivācija noteikti nebija nauda. Man patika spāņu valoda un kultūra, tādēļ devos uz Madrides universitāti, lai maģistrantūrā studētu ūdens kvalitātes pētniecību. Būtu tur arī palikusi, ja vien nesāktos krīze, kas ļoti daudzus skāra. Piemēram, mans kursabiedrs, kurš bija viens no labākajiem studentiem, stabilu darbu Spānijā atrada vien pavisam nesen. Līdz tam viņš rakstīja doktora disertāciju un piestrādāja grāmatnīcā. Dienvideiropā milzu problēma ir gados jaunāku cilvēku bezdarbs."

Pēc studijām Spānijā Kristīne atgriezās Latvijā. Piepelnījās, tulkojot no spāņu valodas, un meklēja profesijai atbilstošu darbu ārpus dzimtenes. Drīzumā parādījās stažēšanās iespēja Eiropas Komisijā (EK). Šī stažēšanās programma joprojām darbojas, pieteikties var jebkurš – EK uzņem stažierus divas reizes gadā. To izmantot Kristīne iesaka ikvienam, jo tā ir unikāla pieredze. Turklāt Latvijas iedzīvotājiem vietu iegūt ir daudz vieglāk nekā itāļiem vai francūžiem, jo no Latvijas konkursā ir 10 pieteikumi uz vienu vietu, kamēr no Itālijas vai Francijas – vairāk nekā 100. Mazā valstī arī konkurence mazāka.

"Tiku pieņemta – vajadzēja vien izglītību apliecinošus dokumentus un sertifikātus par valodu zināšanām. Galu galā Briselē paliku astoņus gadus. Viss darbs bija angļu valodā, mani vadītāji bija no dažādām Eiropas valstīm. Pirmajā gadā strādāju ar reģionālās attīstības struktūrfondiem, vēlāk nokļuvu savā sapņu darbā, kas saistīts ar ūdens kvalitāti. Vēlāk mani pieņēma Latvijas pārstāvniecībā, kur palīdzēju Latvijas valdībai ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Vēlāk, jau ar krietni lielāku pieredzi, atgriezos Eiropas Komisijā. Mans darbs vienmēr bija saistīts ar vidi, veidojot standartus ekoloģiskiem produktiem – eko mēbelēm, eko kosmētikai, mājas kopšanas līdzekļiem, eko tūrismam. Tāpat es Briselē un Parīzē organizēju tādus pasākumus kā ilgtspējīgam dzīvesveidam un eko preču patēriņam veltītas izstādes. Tur bija izstādīti dažādi Eiropas produkti, arī no Latvijas."

Sākumā darbs Briselē Kristīnei ļoti paticis, domājusi, ka tur paliks pavisam. Tomēr pēdējie trīs gadi EK izrādījās saspringti un izšķiroši. Sākās dziļākas pārdomas par dažādām tēmām, stress. Sieviete stāsta, ka cīņa par ekoloģiju ir interesanta, bet kolēģu pārliecināšana un kompromisu meklēšana paģēr daudz enerģijas.