Krākšana, elpas aiztures, gulēšana ar atgāztu galvu – elpošanas traucējumu miegā pazīmes bērniem

Pasaules statistika liecina, ka bērnu populācijā elpošanas traucējumi miegā novērojami ap sešiem procentiem bērnu. Latvijā tiem būtu jābūt vairākiem tūkstošiem bērnu. Kopš 2016. gada Bērnu slimnīcā būtiski miega traucējumi diagnosticēti un veiksmīgi ārstēti vairākiem simtiem bērnu, liecina pieejamā informācija Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mājaslapā.

"Par elpošanas traucējumiem miegā liecina krākšana, elpas aiztures, nemierīgs miegs, gulēšana ar atgāztu galvu, miegainība dienas laikā lielākiem bērniem un pusaudžiem, bet mazākiem bērniem – tieši otrādi – hiperaktivitāte. Citi bieži sastopami miega traucējumi ir grūtības iemigt un mošanās naktī, murgi, staigāšana un runāšana miegā. Retāka, bet pagaidām vēl pārāk mazatpazīta slimība ir narkolepsija," skaidro dr. Marta Celmiņa, Epilepsijas un miega medicīnas centra pediatre – miega speciāliste, uzsverot, ka miega traucējumi tiešā veidā ietekmē bērna attīstību.

"Ikdienā redzam, ka pacientiem, kuriem tiek diagnosticēti un ārstēti miega traucējumi, strauji uzlabojas dzīves kvalitāte. Bērni kļūst ieinteresētāki, dzīvespriecīgāki, uzlabojas attīstība un sekmes skolā. Smagāku traucējumu novēršanas gadījumā bērniem arī normalizējas asinsspiediens, kā arī bieži atrisinās slapināšana gultā," ārstniecības ieguvumus skaidro dr. Celmiņa.

Miega medicīna kā specialitāte pasaulē atzīta kopš 2003. gada, bet Bērnu slimnīcā diagnostikas un ārstniecības iespējas sāktas 2016. gadā. "Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, mēs spējam atpazīt un ārstēt arvien specifiskākus miega traucējumus," stāsta BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs dr. Jurģis Strautmanis, turpinot: "Diagnostiku bērniem var veikt jebkurā vecumā. Jaunākais pacients Bērnu slimnīcā, kam sekmīgi veikts miega izmeklējums, ir gadu vecs."

Elpošanas traucējumus miegā izraisa dažādi faktori, tādēļ arī ārstēšana bieži vien ir kombinēta – tā var ietvert adenotomiju vai tonsilotomiju (ķirurģisku adenoīdu vai kakla mandeļu izņemšanu), medikamentozu terapiju, dzīvesstila izmaiņas, ortodontisku vai miofunkcionālu terapiju, kā arī ventilācijas atbalstu miegā (aparāts, kas elpceļos maigi pūš gaisu, palīdzot tos noturēt vaļā).

Ja tev kā vecākam vai ģimenes ārstam ir aizdomas, ka bērnam ir elpošanas traucējumi miegā, vērsies pie otorinolaringologa, bērnu pneimonologa vai pediatra – miega speciālista!

Plašāku informāciju par miega traucējumiem vari lasīt šeit.