Sporta stundas klātienē nenotiek, treniņi tiek aizvadīti tikai ārpus telpām, daudzas ierastās fiziskās aktivitātes nav iespējamas – nu jau vairākus mēnešus Latvijā tā ir ikdiena. Sporta treneri jau pauduši savu viedokli par to, ka šāda situācija var negatīvi ietekmēt profesionālo sportu, jo jauniešos ieguldītais darbs varētu tikt zaudēts, bet kā šāda situācija varētu ietekmēt bērnu veselību un fizisko attīstību ilgtermiņā? Vai arī Latvijā, līdzīgi kā citur pasaulē, jāsatraucas par iespējamu aktivitātes kritumu?
Šajā rakstā uzzināsi:
- Vai ierobežojumi attiecībā uz sporta nodarbībām visus bērnus ietekmē vienādi;
- Kas ir būtiskākais, lai bērna ikdienā netrūktu kustību;
- Kuriem bērniem šis laiks nesis ieguvumus, bet kuriem – zaudējumus.
"Fiziskās aktivitātes bērniem ir svarīga ikdienas sastāvdaļa, jo tās ne tikai uzlabo bērnu veselību, bet arī palīdz apgūt fiziskās un sociālās prasmes, sekmē pareizu attīstīšanās un augšanas procesu," kustības nozīmi skaidro Veselības ministrija (VM). Tomēr uz jautājumu, vai Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi ir mazinājuši bērnu fizisko aktivitāti, ministrijai atbildes nav.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
