Kā sekmīgi izcīnīt un uzvarēt iekšējās, personīgās motīvu kaujas

Jo ciešāk spēj sasaistīt savas intereses, vērtības un vajadzības ar veicamajiem darbiem, jo veiksmīgāk iespējams pārvarēt brīžus, kad motivācija šķietami sašūpojas. Piemēram, ja viena no vērtībām ir mācīšanās un izaugsme, jāatrod veids, kā izkopt savas prasmes jebkurā situācijā. Nevis "es pildu uzdevumu", bet "es apgūstu savu amatu". Es ne tikai "kaut ko paveicu", bet "es iemācos kaut ko jaunu".

Jeb citiem vārdiem – zini savu mērķi! Svarīgi izvirzīt kā ilgtermiņa, tā īstermiņa mērķus, turklāt pietiekami reālistiskus un sasniedzamus. Runājot tēlaini, ceļš pretī lielajam mērķim ved nelieliem, bet secīgiem un rūpīgi pārdomātiem soļiem – īsteno vienu, lieliski, iepriekšējo panākumu spārnots, ķeries pie nākamā. Savukārt, ja mērķi ir pārāk ambiciozi un nereālistiski, krietni pieaug risks atmest visam ar roku, jo, ja kaut kas neizdodas, kā cerēts, tiek iedragāts pašvērtējums un pašcieņa.

Atrodi veidu, kā saistīt veicamos darbus, kas ne visai iet pie sirds, ar labām sajūtām. Atmiņas par priecīgiem pagātnes notikumiem un to radīto "pēcgaršu" vai, piemēram, iedvesmojošas epizodes no kādreiz redzētām filmām, pēc pētnieku domām, ir viens no ātrākajiem veidiem, kā ietekmēt pašsajūtu. Kā tas notiek? Te galvenais nesteigties – paņem nelielu pārtraukumu, vizualizē priecīgo notikumu vai ainu no filmas un pacenties līdz pat sīkākajām niansēm izjust pozitīvās emocijas. Tad it kā pārnes šīs labās sajūtas uz ne visai tīkamo darbu.

Labs variants ir arī iecienītās mūzikas atskaņošana. Pētījumos noskaidrots, ka mūzikas, dabas skaņu vai baltā trokšņa atskaņošana palīdz uzlabot smadzeņu funkcijas. Eksperti iesaka izvēlēties klasiskās mūzikas skaņdarbus, jo īpaši baroka laika, kā arī dabas skaņas. Ja klasiskā mūzika tomēr neiet pie sirds, labu efektu, pēc speciālistu domām, dos ambient vai elektroniskā mūzika bez vārdiem. Nozīme ir arī skaļumam, to vajadzētu noregulēt maiga fona trokšņa līmenī. Kā atklāja Lielbritānijā veikts pētījums par iemīļotās mūzikas ietekmi uz sportistu motivāciju un sasniegtajiem rezultātiem, tam ir nozīme snieguma uzlabošanā. Respondenti – kopā 64 dalībnieki – tika sadalīti trīs grupās, katra nodarbojās ar savu sporta veidu: futbolu, skriešanu un netbolu. Katra grupa tika novērtēta pirms treniņa un arī aktivitātes laikā, kā arī pirms sacensībām – vienā variantā ar, otrā bez iecienītās mūzikas atskaņošanas. Vērtēja tādas pozīcijas kā koncentrēšanos, uzdevumu izpratni, motivāciju, aizrautību, uztveres ātrumu. Labāki rezultāti bija tiem, kuri klausījās mīļākos skaņdarbus.

Lai mainītu fokusu, maini jautājumu, iesaka pētnieki. Ja tu sev jautā, kas konkrētajā situācijā nav kārtībā, protams, atradīsi daudzas un dažādas lietas, par ko sūdzēties. Te vietā būtu tādi jautājumi kā, piemēram, "Ko es daru pareizi?" "Kas šajā situācijā ir pareizs?" Šāda pieeja ļaus ātrāk atrast pozitīvos aspektus un iegūt lielāku pārliecību par saviem spēkiem.

Mūsu ķermenis un emocijas reizēm no sabiedrotajiem kļūst par sīvākajiem pretiniekiem. Tā notiek, ja nedodam organismam pietiekami daudz atpūtas brīžu, pārtikas, miega, fiziskās aktivitātes. Jāatceras, ka ķermenis un psihe ir vienoti! Viena no lielākajām kļūdām ir gluži kā buldogam ieķerties kādā projektā un, pat jūtot, ka kļūst grūti paturēt prātā uzdevumu, par visām varītēm turpināt iesākto. Šīs iekšējās cīņas rezultātā pieaug spriedze, kas situāciju tikai pasliktina. Šādā gadījumā lietderīgāk būs iepauzēt. Uzvāri tasi svaigas kafijas vai tējas, padzeries ūdeni, notiesā kādu uzkodu, pastaigā pa telpu, kurā atrodies, vai, ja tas iespējams, – izej uz mirkli ārā.

Runājot par sportiskajām aktivitātēm, īpaši rekomendējama ir aeroba slodze, kuras laikā muskuļi darbojas režīmā, kurā tiem, lai ražotu kustībām nepieciešamo enerģiju, ar uzņemto skābekli ir pietiekami, piemēram, pastaigas, lēni skrējieni. Darbs šādā manierē ļauj organismam iemācīties efektīvāk lietot kā fiziskos, tā garīgos resursus.

Kas attiecas uz miega režīmu, eksperti iesaka pieaugušajiem katru nakti gulēt septiņas līdz astoņas stundas, turklāt vēlams iet gulēt un celies katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā, arī nedēļas nogalēs. Stundu pirms gulētiešanas izslēdz televizoru un dod atpūtu arī telefonam vai planšetei, kā arī kārtīgi izvēdini guļamistabu.