'Ārstam vienmēr ir plāns B'. Pirmoreiz Baltijā izmantota tehnoloģija vēža pacientei Ventspilī

Pirmā operācija pacientei veikta jau 2015. gadā – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, vēstī Linda Rudzroga, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Sabiedrisko attiecību vadītāja. Paciente vērsās ar sūdzībām par sāpēm krustos, un magnētiskās rezonanses izmeklējums uzrādīja veidojumu. Nereti šādos gadījumos, kad biopsijā apstiprinās, ka veidojums ir bīstams, tiek veikta traumatiska, augsta riska operācija, izņemot visu krusta kaulu kopā ar nerviem, asinsvadiem. Pārrunājot ar pacienti, tika nolemts saglabāt krusta kaulu un iespēju robežās izņemt audzēju un veikt staru terapiju. Jāatzīmē, ka ārsta Osīša praksē jau bija veiksmīga pieredze tieši šāda tipa audzēja izņemšanā.

Diemžēl 2017. gadā veidojums bija atgriezies, turklāt no aizmugures to izņemt vairs nebija iespējams. Operācijai tika piesaistīts arī profesionāls vēdera ķirurgs Andrejs Brikuns, kurš palīdzēja piekļūt veidojuma skartajai vietai un izņemt to. Pēc šī recidīva bija redzams, ka klasiskā staru terapija nedod pietiekamu efektu. Osītis turpināja meklēt iespējamos risinājumus. Zinātniskie dati un literatūra norādīja uz iespēju ar veidojumu cīnīties, izmantojot protonu starojumu – tas ir daļiņu starojums, kam nepieciešams daļiņu paātrinātājs. Baltijā šādas iespējas nav, tomēr šī terapija pieejama Vācijā. Ja ārstēšanā nepieciešams izmantot tehnoloģiju, kas konkrētajā valstī nav pieejama, bet citā Eiropas Savienības valstī tiek piedāvāta, tad tās veikšana jānodrošina par valsts budžeta līdzekļiem. Neraugoties uz šķēršļiem, tomēr tika panākta valsts apmaksāta protonu staru terapija Vācijā, un tā bija veiksmīga.

Paciente piedzīvojusi vēl vairākas slimības saasinājumu epizodes. Staru terapija bija ne tikai uzveikusi veidojumu, bet arī atstājusi nevēlamu ietekmi uz krustu kaula daļu, kādēļ izveidojies kaula patoloģisks lūzums, radot sāpes. Veikta operācija, sacementējot bojājuma vietu. 2021. gadā paciente atgriezās ar sūdzībām, kas liecināja par audzēja iespējamu atgriešanos. Šoreiz sūdzības bija par sāpēm starp lāpstiņām. Izmeklējumi uzrādīja veidojumus plaušās un perēkli 7. krūšu skriemelī. Atklātais perēklis iecementēts.

2022. gada nogalē situācija pasliktinājās. Paciente vērsās pie Osīša ar sūdzībām par kāju disfunkciju. Pacientei nekavējoties veikts magnētiskās rezonanses izmeklējums, atklājot virs un zem iepriekš cementātā skriemeļa audzēja audus. Audzējam spiežot uz muguras smadzenēm, radušās pirmās paralīzes pazīmes. Šādos gadījumos nepieciešams nekavējošs risinājums. Pacientei Ventspils slimnīcā veikta operācija, audzēja bojātajos skriemeļos atbrīvojot vietu muguras smadzenēm un izņemot audzēja daļas.

Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centrā veiktā operācija nodrošināja pacientei spēju staigāt un daļēji atbrīvoja no audzēja, tomēr gan audzējs, gan veiktās ķirurģiskās manipulācijas bija atstājušas būtisku ietekmi uz mugurkaulāja stabilitāti, līdz ar to bija nepieciešams meklēt risinājumu tā stiprināšanai. Sākotnēji šim mērķim tika izmantota rāmja ortoze. Audzēja veidojumi bija attīstījušies arī ārpus mugurkaulāja, līdz ar to bija pilnīgi skaidrs, ka pēc šīm operācijām pacientei vēl priekšā nopietna ārstēšanās, tai skaitā staru terapija operētajam mugurkaulāja segmentam, kas savukārt nozīmē, ka tradicionālo metāla implantu ievietošana nav iespējama.

Osītis sazinājās ar uzņēmumu, kas ražo oglekļa šķiedras implantus kaulu vēža ķirurģijai. Izmantojot īpašas tehnoloģijas, karbona šķiedru implantiem panākta metāla implantu izturība, savukārt to priekšrocība ir staru caurlaidība, nodrošinot pacientiem iespēju turpināt onkoloģisku saslimšanu ārstēšanu ar staru terapiju un vienlaikus atvieglojot pēcoperācijas vietas novērošanu, jo datortomogrāfa un magnētiskās rezonanses attēlos implants tikpat kā neparādās. Osītis atzīst, ka, viņaprāt, mugurkaula ķirurģijas jomā tika nodrošināts maksimālais, ko Latvijā iespējams izdarīt, lai pacientei nodrošinātu iespēju turpināt ārstēšanos, kā arī maksimāli saglabātu dzīves kvalitāti.

Paciente norāda, ka, esot Vācijā uz staru terapiju, novērojusi situācijas, kad pacientiem staru terapija liegta ievietoto metāla implantu dēļ, tādēļ viņa jo īpaši novērtē iespēju mugurkaula stiprināšanai izmantot implantu, kas neierobežo turpmāko ārstēšanu.

Ņemot vērā, ka pacientei veselības stāvokļa dēļ nebija iespējams doties uz Rīgu, pēc Osīša iniciatīvas, vēl pirms oglekļa implanta ievietošanas, tika organizēts attālināts P. Stradiņa slimnīcas onkologu konsīlijs. Šobrīd pacientes mugurkauls ir nostiprināts ar karbona šķiedru implantu, veiksmīgi norit staru terapija un nākamais solis būs izņemto audzēja šūnu nosūtīšana uz gēnu analīzi Vācijā, kas nozīmē šūnu replicēšanu un kļūdas meklēšanu šo šūnu DNS. Ja kļūda tiek atrasta, tiek meklēti ķīmiskie līdzekļi, kas to var nobloķēt. Tas ir vienīgais veids, kā neārstējamam vēzim atrast zāles. Paciente atzīst, ka jūtas salīdzinoši labi un gatavojas turpmākajai ārstēšanai.
"Šoreiz mans slimības saasinājums bija ļoti straujš, un, lai arī esmu pie sāpēm jau pieradusi, tomēr sapratu, ka kaut kas nav kārtībā, jo sāku nejust kājas. Arī šoreiz uzticējos dakterim Osītim. Viņā vienmēr ir miers, vienmēr ir plāns B, un viņš aktīvi seko līdzi jaunākajām metodēm un pasaules līmeņa pētījumiem, turklāt ne tikai savā specialitātē, bet arī, piemēram, onkoloģijā. Varu droši teikt, ka man ir laimējies, un kamēr vien ārsts Osītis mani pieņems un kamēr es spēšu pie viņa atbraukt, es to darīšu," norāda paciente, piebilstot, ka viņas lielākā motivācija ir viņas bērns, bez kura jau sen būtu padevusies: "Es gribu dzīvot, man ir dēļ kā cīnīties! Uzskatu, ka tieši dr. Osīša dēļ esmu jau tik tālu tikusi! Viņš ir ārsts nevis pēc diploma, bet pēc aicinājuma!"

Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs Osītis informē, ka Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca virzās uz to, lai strādātu ar visa veida mugurkaula saslimšanām. Atzīstot, ka ar karbona šķiedru implantiem strādāt ir krietni sarežģītāk, jo procesa laikā tie vairs nav pielāgojami un arī to izmaksas ir lielākas, Osītis tomēr pauž pārliecību, ka, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, implantus būs iespējams izmantot arī ikdienas operācijās, nodrošinot minimālu ķirurģisku iejaukšanos un līdz ar to arī ātrāku atveseļošanos.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis norāda, ka slimnīca ir atvērta speciālistu inovācijām, kas uzlabo ārstēšanas un pacienta turpmākās dzīves kvalitāti. Arī šajā gadījumā slimnīca, uzklausot Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centra vadītāja Osīša argumentus, atbalstīja Baltijā nebijušas tehnoloģijas pielietošanu.