Sportot ir grūti. Pēc darbadienas pie datora es ceļos, sakravāju somu un dodos uz transportu, lai pēc 40 minūtēm būtu treniņu zālē un censtos izpildīt trenera norādījumus. Mājās esmu ap pulksten 21. Vēl jāpaēd vakariņas, jāiziet ārā ar suni, un tad viss – gulēt, diena ir galā, lai rīt atkal sāktu no sākuma.
Tiesa, ar pārtraukumiem, abi ar sievu sportojam gadiem: ejam uz treniņiem kopā, pavelkam viens otru, kustamies, taču vieglāk nekļūst. Kolīdz ķermenis jūt progresu, tā pats sāk kustēties ātrāk un veiklāk, lai treniņa beigās vienmēr justos noguris. Un es nemelošu, ka daudz labāk būtu palicis mājās, kopā ar sievu paēstu nesteidzīgas vakariņas un "uzsēstos" foršam seriālam vai bezmērķīgai sērfošanai internetā.
Kāpēc tad es to daru? Patiesībā man patīk kustības, bet ir dienas un nedēļas, kad vienkārši ir slinkums. Īpaši mūsu īsajā vasarā, kad siltās dienas ir tik, cik ir, un gribas tās pavadīt terasē ar kādu lielisku dzērienu rokā. Bet es ļoti labi apzinos, ka mana darbadiena paiet, sēžot dažādās pozās pretim datora ekrānam, un es vēlos pēc iespējas vēlāk saskarties ar dažādām veselības problēmām, kas rodas no mazkustīga dzīvesveida, un, jā, gribu izskatīties, cik vien labi iespējams.
Man ir dotas visas iespējas, lai sevi varētu kustināt, kā man vislabāk patīk. Šodien varu braukt uz treniņu, rīt uzvilkt skriešanas kedas un doties skrējienā pa mežu. Ja man pēkšņi apnīk tas, ko daru pašlaik, varu nomainīt sporta veidu jau rīt – iegādāties velosipēdu, pievienoties vietējai hokeja komandai vai nolikt mērķi nākamgad noskriet maratonu. Bet ir cilvēki, kuriem ir jāpārvar fiziski un finansiāli šķēršļi, lai nodarbotos ar savu mīļāko sporta veidu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
