Kaujas, lamājas un draud ar "Bez Tabu" – kā savaldīt vecāku agresiju bērnu sporta sacensībās  (3)

Vecāku ambīcijas un gaidas, savas atvases stutējot kā finansiāli, tā organizatoriski, ir likumsakarīgi augušas, nereti nonākot pretrunā ar praksi un principiem, kādus šajā vecumā diktē loģika un īsteno treneri. Mainās arī sabiedrība – izaugusi cita vecāku paaudze, aug arī cita bērnu paaudze – ar atšķirīgu izpratni par tiesībām un pienākumiem. Pievienojam šim kokteilim ik dienas medijos lasāmās ziņas par pasaules spicākajiem sporta profesionāļiem, kas pelna miljonu desmitus un simtus, un – veidojas viegli uzliesmojoša kombinācija, kas atsevišķos gadījumos spēj radīt pamatīgu plaisu starp iztēli un realitāti. "Reibumā lamāja tiesnešus un izraisīja konfliktu ar pretinieku komandas vecākiem", "ar dūrēm metās pārmācīt treneri", "pie ģērbtuvēm agresīvi sagaidīja tiesnešus" – šādus un līdzīgus vēstījumus par bērnu sporta sacīkstēs piedzīvoto sociālajos tīklos un medijos lasām arvien biežāk.

"Liela pašapziņa un daudz narcisma" – tā mileniāļu paaudzi, no kuras nāk gan tagadējie vecāki, gan arī liela daļa treneru, MVP diskusijas studijā saka sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa, kas ikdienā strādā gan ar jau profesionāliem, gan tikai vēl topošajiem sportistiem un viņu vecākiem. Agris Galvanovskis bijis augsta līmeņa basketbolists, bet tagad strādā gan kā treneris, gan topošo treneru pasniedzējs augstskolā, tādējādi saskaroties ar šo savstarpējo attiecību kamolu no dažādām pozīcijām. Un tieši to pašu var teikt arī par abiem pārējiem diskusijas ekspertiem – Anda Masaļska ir ne tikai jaunā hokejista mamma, bet arī organizē Latvijas Hokeja federācijas (LHF) Vecāku padomes darbu, savukārt Latvijas Basketbola savienībā (LBS) šādu pašu struktūru vada Aigars Armanovs – viņš arī jaunā basketbolista tētis.

"Bez vecāku ambīcijām Latvijas sports neizdzīvotu," pārliecināta Masaļska, meklējot līdzsvaru starp labo un ļauno, ko sev līdzi nes šāda atziņa un tās realitāte. Tikmēr Armanovs, pētot citu valstu prakses vecāku ētikas kodeksa pamatprincipos, secina – vēl pāragri cerēt, ka pie mums vecāki būtu gatavi savu bērnu aktivitātēs novērtēt vispirms sociālo funkciju un cilvēcisko ieguvumu, nevis sportiskās ambīcijas un individuālās intereses. "Tas jau būtu nākamais līmenis – redzēt sportu pilnīgi citādi. Liekot uzsvaru uz to, ko no tā bērns var iegūt kā personība. Mēs pagaidām mācam vecākiem nenākt uz spēlēm alkohola reibumā, nelamāt tiesnešus un neiejaukties treneru darbā..."

Šajā raidījuma epiozdē skaties: