Lai gan zinātniski jau sen ir pierādīta sejas aizsegu efektivitāte, jo jebkāds aizsegs kavē ķermaņa šķidrumu izplatīšanos, kā arī "noķeršanu" (daži pētījumi lasāmi šeit, šeit un šeit), joprojām parādās aizvien jauni mēģinājumi rast citus izskaidrojumus masku ieviešanai. Daļa sazvērestības teoriju atbalstītāju jau labu laiku uzskata, ka sejas maskas ir daļa no sabiedrības pakļaušanas plāna. Popularitāti guvis arī kādas pašpasludinātas mentālās veselības terapeites Ilutas Repules skaidrojums, kas rezonē šo ideju, sejas maskas sasaistot ar arābu tradicionālajiem apģērbiem.
"Mani visu laiku nepamet viena doma - kāpēc maskām ir kaut kas līdzīgs ar arābu sejas lakatiem?" ierakstu sāk Repule, tālāk atklājot, ka internetā uzgājusi "info, ka 2300 gadu atpakaļ, vēl līdz islāma izveidei, arābu piespiešana aizvērt cilvēkiem degunus un mutes, salauza viņu gribu un individualitāti."
Neminot informācijas avotu, viņa ierakstā arī attīstījusi tālāku domu ķēdi, ka "piespiešana padarīja cilvēkus paklausīgus" un "tāpēc arī viņi uzspieda katrai sievietei obligāti nēsāt uz sejas audumu gabalus". Viņas vēstures interpretācijā arī norādīts, ka "pēc tam islāms to pārveidoja sievišķajā SIMBOLĀ, kā pakļaušanās Allaham. Vīrieti - par harēmas īpašnieku un karali".
Šo vēstures interpretāciju viņa vēlāk sasaista ar sejas masku valkāšanu. "No psiholoģiskās puses es to redzu tā: BEZ SEJAS mūsu NAV," viņa raksta, "maskas - tas ir sākums attālināties no savas individualitātes. Maskas ir veids kā likt cilvēkam sajust, ka viņa dzīve nav atkarīga no viņa, bet no kāda augstākstāvoša. Vīrusi bija un būs, bet salauztā cilvēka psihe var nogalināt vairāk cilvēku, nekā vīruss."
Repules centienus caur kaut kur atrastiem apgalvojumiem par arābu vēsturi skaidrot masku valkāšanu pandēmijas laikā Latvijas universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Jānis Priede komentē īsi: "Ir diezgan lielas muļķības meklēt ideoloģisku pamatojumu diezgan noderīgai mutes un deguna aizsegšanu smilšu vētras gadījumā".
Savukārt LU Dienvidaustrumāzijas studiju centra vadītājs Leons Taivāns "Delfi" skaidro, ka vēl pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras jeb laikā, par kuru savā ierakstā runā Repule, arābu etniskā piederība bija vēl neskaidra, jo par "arābiem" sauca semītu tautas, kas dzīvoja gan Arābijas tuksnesī, gan tā nomalēs. "Droši avoti neapstiprina Ilutes Repules nostāstu par mutes un deguna piespiedu aizspiešanu. Tuksneša vētras, kad smiltis lido gaisā ar neiedomājamu spēku, spiež cilvēku glābties no tām. Tad, protams, kā vīriešiem, tā sievietēm nākas aizegt sejas, degunus, ausis un acis," stāsta profesors.
Viņš arī norāda uz akadēmiski pierādītu skaidrojumu sieviešu pakļaušanās kultūrai tuksneša beduīnu sadzīvē, kas skaidrojama ar tuksneša dzīves specifiku. "Dzīve tuksnesī nozīmē dzīvi uz bada robežas. Ciltis, kas tur dzīvoja, karoja viena ar otru, lai atņemtu pretiniekam pārtiku. Sievietes un arī vīrieši karavānā tādējādi bija atkarīgi no cilts šeiha, jo dzīve bija kā armijā – viss bija atkarīgs no karavānas iekšējās disciplīnas. Šeihs faktiski bija militāras vienības komandieris un kā zināms, komandiera pavēles izpilda, bet neapspriež. Cilšu sadursmēs bija kritušie. Sievas ar bērniem palika bez apgādnieka un aizsarga. Šeihs tad lika kādam no jauniem un stipriem cilts locekļiem ņemt atraitni sev par otro vai trešo sievu. Šādam lēmumam arī nedrīkstēja nepakļauties. Tuksnesī, cilšu sabiedrībā taču nebija nekādas izdzīvošanas alternatīvas. Tā veidojās daudzsievība," norāda Teivāns.
Savukārt sejas apsegs šajā kultūrā parādījies tikai ap 7. gadsimtu, bet varbūt pat vēlāk, skaidro Teivāns. "Tas nav bijis obligāts un nav tāds arī šodien. Par hidžāba izcelsmi ir daudz pētījumu, bet neapšaubāmi, ka tā izcelsme nav obligāti saistīta ar islāma dogmatiku. To var uzskatīt par "dievbijīgu paražu", kas ir kļuvusi par zināmu modi pagājušā gadsimta pēdējās trīs dekādēs," norāda profesors.
Neskatoties uz Repules pārbaudāmos avotos nebalstītā ieraksta nepatieso un maldinošo apgalvojumu, ar to dalījušies vairāk nekā 1800 cilvēku.