ASV prezidents Džo Baidens paudis atbalstu pamiera panākšanai jau astoņas dienas ilgstošajā bruņotajā konfliktā starp Izraēlu un palestīniešu kaujiniekiem Gazas joslā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Pašreizējās sadursmes sākās 10. maijā, kad Gazas joslas kaujinieku grupējumi "Hamas" un "Islāma džihāds" sāka ar raķetēm apšaudīt Izraēlas teritoriju, uz ko Izraēla atbildēja ar gaisa triecieniem pa mērķiem Gazas joslā.
Līdz šim Gazā gājuši bojā vismaz 212 cilvēki, tostarp 100 sievietes un bērni, liecina "Hamas" kontrolētās Veselības ministrijas dati. Izraēlā nokritušās raķetes nogalinājušas 10 cilvēkus, starp kuriem divi ir bērni. Izraēla apgalvo, ka starp Gazas joslā bojāgājušajiem vismaz 150 ir kaujinieki.
Arī otrdiena sākusies ar Izraēlas triecieniem Gazā, bet pa Izraēlu naktī raidīti desmiti kaujinieku raķešu.
Lai gan ASV pirmdien bloķējušas ANO Drošības padomes paziņojumu par Izraēlas-Palestīnas konfliktu, uz pamieru starp karojošajām pusēm aicina ASV prezidents Džo Baidens, kurš runājis ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu.
Prezidents mudina Izraēlu pielikt visus pūliņus, lai tiktu aizsargāti nevainīgi civiliedzīvotāji, teikts Baltā nama paziņojumā. Baidens "pauda atbalstu pamieram un apsprieda ASV iesaisti ar Ēģipti un citiem partneriem" šī mērķa sasniegšanai.
ASV un Izraēla Gazas joslu pārvaldošo grupējumu "Hamas" uzskata par teroristu organizāciju, tāpēc sarunas ar kaujiniekiem parasti nenotiek tiešā veidā, bet caur starpniekiem.
Pasaules līderi un palīdzības organizācijas ir aicinājušas novērst civiliedzīvotāju bojāeju un haosu, ko rada ēku un infrastruktūras sagraušana.
Izraēlas spēku uzlidojumos agri otrdien sagrautas vēl divas ēkas, bet armija informē par vēl 15 kilometriem iznīcinātu "Hamas" pazemes tuneļu. Pirmdien jau bija ziņots par 100 kilometru tuneļu likvidēšanu.
"Hamas" Izraēlas apšaudi ar raķetēm sāka pirmdien, 10. maijā, reaģējot uz policijas un palestīniešu sadursmēm pie Aksas mošejas Jeruzalemē, kas ir arī ebreju svētvieta – Tempļa kalns.
Sadursmes veicināja mēnesi ilgā spriedze saistība ar palestīniešu izlikšanu kāda Austrumjeruzalemes rajonā par labu ebreju kolonistiem. Pirmdien Izraēlas Augstākajai tiesai bija paredzēts noturēt sēdi par vairāk nekā 70 cilvēku apelāciju šajā lietā, taču vardarbības dēļ tiesa ir atlikta.
Spriedze pieaugusi kopš musulmaņu svētā mēneša Ramadāna sākuma aprīļa vidū. Ramadāna sākumā izcēlās sadursmes, palestīniešiem protestējot pret policijas barjerām pie Damaskas vārtiem, kas traucēja pulcēšanos.
Palestīniešu dusmas vēl vairāk uzbangoja ebreju ultranacionālistu gājiens šajā apkārtnē. Savukārt gājienu izprovocēja sociālajos medijos publicēti video ar palestīniešu uzbrukumiem ultraortodoksāklajiem ebrejiem. Savukārt ebreju nacionālisti rīkoja atriebības uzbrukumus.
Austrumjeruzaleme ir viens no Izraēlas un palestīniešu konflikta centrālajiem punktiem – abas puses to uzskata par savu. Izraēla Austrumjeruzalemi anektēja 1980. gadā un uzskata visu Jeruzalemi par savu galvaspilsētu. Palestīnieši Austrumjeruzalemi redz kā savas nākotnes neatkarīgās valsts galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
