Pēc 10 mēnešiem nežēlīgā kara Ukrainā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins savas valdīšanas 23. gadadienu sagaida vislielākajā iekšējā un ārējā izolācijā visu šo gadu laikā, raksta laikraksts "The Washington Post" (WP).
Iebrukums Ukrainā sagrāva desmitgadēm veidotās Krievijas ekonomiskās saites ar Rietumiem, raksta medijs. Krievija kļuvusi par starptautisku izstumto un pats Putins ievērojami attālinājies no Krievijas elites.
Ar Kremļa aprindām saistīti avoti laikrakstam atklājuši, ka pašlaik Putins "izjūt savu draugu zaudēšanu". Elite ir sašķēlusies tajos, kas grib kara pārtraukumu, un tajos, kas vēlas eskalāciju, bet visi nav apmierināti ar pašreizējo kara gaitu.
"Šī figūra [Putins] elites acīs šķiet nespējīga sniegt atbildes uz jautājumiem. Elite nezina, kam ticēt, un baidās domāt par rītdienu," WP citē Kārnegija fonda vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Tatjanu Stanovu.
Krievija karu Ukrainā sāka ar plašu ofensīvu vairākos virzienos, cenšoties sagrābt visu valsti ar galvaspilsētu Kijivu. Tomēr plāns izgāzās un okupanti tika padzīti no Kijivas apkārtnes. Pēc tam aktivizējās karadarbība Donbasā, taču arī tur okupanti neguva cerētos panākumus. Rudenī iebrucēji tika padzīti no plašām Harkivas apgabala daļām, bet novembrī no Hersonas pilsētas.
Kopš oktobra okupanti apšauda Ukrainas civilo infrastruktūru ar raķetēm un droniem, apzināti graujot elektroapgādes un citas kritiskās sistēmas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
