Vācija Ukrainai piegādās pašgājēja pretgaisa aizsardzības sistēmas (SPAAG) "Gepard", vēsta aģentūra "Reuters". Oficiāli šo sistēmu nosūtīšana tikšot apstiprināta otrdien.
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lembrehte piedāvājumu piegādāt šos ieročus izteikšot otrdien tikšanās laikā ar sabiedrotajiem ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā, iepriekš laikrakstā "Sueddeutsche Zeitung" izskanējušās ziņas apstiprina viens no valdošās koalīcijas deputātiem Johaness Fogels.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš ir saskāries ar kritiku par viņa valdības nespēju piegādāt Ukrainai smago bruņojumu, ir solījis ukraiņiem dot prettanku un pretgaisa aizsardzības ieročus no Vācijas krājumiem.
Pašgājēja pretgaisa aizsardzības sistēma (SPAAG) "Gepard" (foto augstāk Rumānijas armijas "Gepard") ir septiņdesmito gadu ierocis, kas paredzēts zemu lidojošu objektu notriekšanai. Divi 35 milimetru kalibra lielgabali var satriekt mērķus līdz 5,5 kilometru attālumā.
"Gepard" sistēma ir būvēta uz tanka "Leopard 1" platformas, kas nodrošina manevrētspēju un aizsardzību ekipāžai, lai kaujas laukā sniegtu tuvas darbības pretgaisa aizsardzību mehanizētām vienībām. Lai gan "Gepard" ir zināma vizuāla līdzība ar tanku, ņemot vērā izmantoto platformu, pēc ieroču klasifikācijas un uzdevumiem tas nav tanks.
"Gepard" kopš tā izstrādes sākuma sešdesmitajos gados un stāšanās dienestā septiņdesmitajos gados ir piedzīvojis vairākus uzlabojumus.
NATO valstis Ukrainas pretgaisa aizsardzības (PGA) spējas jau ir stiprinājušas ar tādām Rietumos ražotām pārnēsājamām PGA sistēmām kā amerikāņu "Stinger" un britu "Starstreak".
Savukārt Lielbritānija ir paziņojusi, ka piegādās arī bruņumašīnas "Stormer HVM", kas aprīkotas ar "Starstreak" raķetēm. Līdz ar to "Gepard", ja tiks piegādātas, būs otrais NATO valstu tuvas darbības pašgājēja PGA sistēmas veids Ukrainā.
No bijušā Varšavas bloka bruņojuma PSRS mobilajām tuvas darbības PGA sistēmām Čehija Ukrainai ir solījusi "Strela-10". Tādas sistēmas gan ir arī pašas Ukrainas bruņojumā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Virkne NATO valstu atbalsta Ukrainu ar bruņojuma piegādēm.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!