Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Pasaules ekonomikas forumā Davosā kritizējis Vācijas vilcināšanos piegādāt Ukrainai tankus "Leopard".
Atsaucoties uz avotu Vācijas valdībā, ziņu aģentūrai "Reuters" vēsta, ka Berlīne nosūtīs Vācijā ražotos tankus Ukrainai tikai tādā gadījumā, ja ASV rīkosies līdzīgi.
"Ir brīži, kad mums nevajadzētu vilcināties vai salīdzināt," sacīja Zelenskis, uzrunājot Pasaules ekonomikas foruma dalībniekus ar video zvana starpniecību.
"Es nedomāju, ka šī ir pareizā stratēģija, kuru turpināt," viņš piebilda.
Zelenskis arī apliecināja nolūku atgūt Krimu, kuru Krievija anektēja 2014.gadā, un kārtējo reizi aicināja Rietumu partnerus piegādāt Ukrainai vairāk ieroču.
"Mūsu mērķis ir atbrīvot visas mūsu teritorijas. Krima ir mūsu zeme, mūsu teritorija, mūs jūra un mūsu kalni. Dodiet mums savus ieročus un mēs atgūsim savu zemi," sacīja Zelenskis.
30 NATO dalībvalstis un daži citi starptautiskie partneri piektdien Ramšteinas bāzē Vācijā tiksies ar Ukrainas sūtņiem. Sagaidāms, ka viņi apsolīs Ukrainai piegādāt vairāk ieroču, bet, kādus tieši, nav zināms.
"Mums ir vajadzīgs viss spēks, kas ir, jo mēs cīnāmies pret visu šo tirāniju," sacīja Zelenskis, piebilstot, ka karu nevar izcīnīt tikai ar morāli un motivāciju.
Viņš salīdzināja ieročus ar "vakcīnu pret Krievijas tirāniju".
Jautāts par kaujām frontes līnijās, Zelenskis sacīja, ka stagnācijas nav, bet ziemā karadarbība ir palēninājusies.
Zelenskim tika jautāts, vai helikoptera katastrofa, kurā trešdien gāja bojā iekšlietu ministrs un vēl 13 cilvēki, bija negadījums vai kas vairāk.
"Izmeklēšana turpinās. Ir vairākas teorijas, un man nav ļauts runāt ne par vienu no tām, kamēr izmeklēšana nebūs pabeigta," atbildēja Zelenskis.
Aptauja: Vairums vāciešu iebilst pret smago tanku piešķiršanu Ukrainai
Kamēr uz Vāciju pieaug starptautiskais spiediens nodot Ukrainai smagos tankus "Leopard 2", vairums vāciešu pret to iebilst, apgalvojot, ka valsts jau darījusi pietiekami, lai atbalstītu ukraiņus cīņā pret Krievijas agresiju, liecina ceturtdien publicētie aptaujas rezultāti.
No 2025 respondentiem, kurus pēc aģentūras DPA pasūtījuma intervējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums, pret smago tanku nosūtīšanu Ukrainai iebilduši 43%, kamēr to atbalstījuši tikai 39%, bet 16% savu viedokli nav formulējuši.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Vācija Ukrainai piešķīrusi ieročus un kara tehniku vairāk nekā 2,2 miljardu eiro apmērā, cita starpā piegādājot ukraiņiem smago artilēriju un zenītartilērijas iekārtas.
Katrs trešais vācietis jeb 33% uzskata, ka jau tas bijis pārāk daudz. Vēl 24% aptaujāto izteikušies, ka ar līdzšinējo palīdzību pietiek, kamēr 25% respondentu atzinuši, ka militārais atbalsts Ukrainai jāpalielina.
Lai gan vairums aptaujāto iestājas pret tanku eksportu uz Ukrainu, tiem nav iebildumu pret to, ka citas valstis to darītu. Kopumā smago tanku piešķiršanu Ukrainai atbalsta 47% vāciešu, pret to iebilst 38%, bet 16% nav sava viedokļa šajā jautājumā.
Lai gan Vācijā ražotie smagie tanki ir 20 valstu bruņojumā, tām nepieciešama Berlīnes atļauja, lai tos nodotu Ukrainai.
Polija un Somija jau paziņojušas, ka ir gatavas nodot Ukrainai tās bruņojumā esošos tankus "Leopard".
Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks pagājušajā nedēļā izteicies, ka viņš neiebilst pret Varšavas lēmumu.
Taču kanclers Olafs Šolcs joprojām nav pieņēmis galīgo lēmumu šajā jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
