'B Bāra' saimnieks Armands Mednieks: 'Darīt labu citiem, ne tikai piedzirdīt'

Pirmo sarunu ar Balzambāra un B Bāra Restorāna saimnieku Armandu Mednieku aizvadām Doma laukuma "kulāros" – "B Bārā". Vietā, kur daudzi ēdienu, kokteiļu un naktsdzīves baudītāji gandrīz 20 gadu laikā ir veidojuši īpašas atmiņas.

"Gemoss": Ko tu darīji 1993. gadā?

Armands Mednieks: Pat nezinu, ko es vakar darīju! (Domā.) Laikam "Lido" par viesmīli strādāju... Vai nē... Vēl kafejnīcā "Jana" Vecrīgā.

Kāds bija tavas karjeras sākums?

Laikam jau – cepot franču bagetes maiznīcā pretim Vidzemes tirgum. Toreiz rinda ārā bija nepārtraukti, jau no paša rīta. Cilvēki nedrūzmējās tikai tad, kad televizorā rādīja seriālu "Izaura". Divus gadus nostrādāju, līdz aizgāju par viesmīli kafejnīcā "Jana", Vecrīgā. Toreiz modē bija "Sēnīte" un "Jana". Biju labs darbinieks, mani visur aicināja, turklāt pietrūka naudiņas jaunības dienu izklaidēm. Pāris gadu tur – un tiku uzaicināts pie Ķirsona baltajā "lidiņā". Tur sarkanā žaketē strādāju par viesmīli ar naivu sejas izteiksmi un cerīgu skatu nākotnē... Gatavojos tai pirmajai "Gemosa" iepirkšanās dienai. (Smejas.)

Labs darbinieks būdams, tiku uzaicināts strādāt pirmajā kokteiļbārā "Kolonna" turpat Doma laukumā. Pateicoties Zigmundam Ivaņinokam, strādāju tur par bārmeni. Un tad es pirmo reizi braucu uz "Gemosu" Talsu ielā.

Kurā gadā tas bija?

1996. gadā uzvarēju bārmeņu čempionātā, tātad visdrīzāk ap 1994. gadu devos uz Talsu ielu, jo man teica, ka tur kaut ko pārdod... Atceros, uzbruka suns – koda kājā. Nevarēja tik viegli pie tiem salmiņiem tikt. (Smejas.) Ieraudzīju un nodomāju – re, te ir bagātība! Visi tie lietussardziņi, ķirsīši, sīrupi, dekorācijas... Un atpakaļceļā atkal bija jātiek garām sunim.

Tad mani atkal kā labu darbinieku uzaicināja uz "Mirāžu" pretim "lidiņam". Ar Jāzepu Arbidānu kopā strādājām. Tālāk – par bārmeni uz "Melno kaķi". Un, visbeidzot, 1998. gadā kopā ar Agri Jākobsonu atvērām mūsu mazo Balzambāriņu. Jauni un ar muļķīgām acīm uz maiņām ķērām ārzemniekus pa Vecrīgu. Cilvēku nebija, bet kaut kā jādzīvo bija.

Armanda Mednieka pers. arhīvs. Ballīte "Balzambārā" | Agris Jirgens un DJ Garliks

Kā tieši tā ķeršana notika?

Es pats nesaprotu... (Smejas.) Nu, izejam ielās – tur čau, čau – nu ko, iedzeram...

Tas bija pirmais mārketings!

Tiešā pārdošana! (Smejas.) Vajadzēja atvest dienā kādus sešus, un tā viņi kasīti veidoja... Tad mēs nonācām līdz "Gros auto martini bāram" Jūrmalā. Tas bija vienkāršs autoservisa bārs, bet izvērtās par īstu kluba vietu. Joprojām domāju, ka tur bija viena no foršākajām atmosfērām. Tie, kuri atceras, varētu apstiprināt. Un tad, 2004. gadā, atgriezāmies šeit, atkal Doma laukumā, un atvērām "B bāru". Nu, lūk, tā mēs aizvien te strādājam... kopā ar "Gemosu". (Smaida.)

Kādas ir tavas pirmās atmiņas par mums?

Suns un sakosta kāja! (Smejas.) Tas bija pirmais šķērslis, kas jāpārvar. Un tikai tālāk tiku pie dārgumiem. Un vēlāk Nometņu ielā bija pa glauno. Tur jau vairs suņa nebija.

Tur jau bāriņš bija iekārtots – šeikeri, pirmie trauki parādījās...

Tam laikam tur bija stilīgi! Viss izstādīts smuki kā "rimčikā". Tur jau bija kokteiļu dekorāciju siena. Un tā mēs visi augām – kā mēs, tā arī jūs. Smejamies, ka katrs bārmenis tur devās atstāt desmito tiesu. Tā teikt, ticīgi nebijām, bet kaut kam jau visi ticējām.

Kāda toreiz bija "Balzambāra" ideja, koncepcija?

Man bija 5 tūkstoši latu un ledusskapis, ko Zigis iedeva. (Smejas.) Kāda tur koncepcija?! Tā mēs sākām... "Latvijas Balzams" atbalstīja – ļāva izmantot vārdu. Viss notika vienkārši – sadarbībā ar "Balzamu", maniem pieciem tūkstošiem un Ziga ledusskapi.

Un šodien? Kas šodien ir B Bāra veiksmes pamatā?

Visu laiku ir jābūt uz viļņa. Man tam ir laba analoģija: kad ej uz pirmo randiņu, tu pucējies, sakopies. Un pēc tam, pēc gada, tu jau to vairs nedari, jo viss jau ir – mērķis sasniegts. Bet bārā katru dienu ir pirmais randiņš. Tev jābūt līmenī, nevar pat uz vienu dienu nolaisties. Protams, ja gadās, tu saņem sūdzības – atkal jāsaņemas un jāceļas augšā. Nedrīkst būt slikto dienu. Tas arī ilgtermiņā ir tas grūtākais, bet jādara, lai noturētos uz viļņa. Un arī klienti novērtē – katru reizi, atnākot pie mums, jūt, ka ir cienīti, mīlēti, lutināti.

Armanda Mednieka pers. arhīvs | "B Bāra Restorāna" komanda

Kur tu smelies iedvesmu katru dienu?

"Monin" sīrupos! (Smejas.) Ja nopietni, nezinu... Laikam tas ir man raksturā – tā mērkaķoties. Bāram neder nopietni bārmeņi, jābūt jautram, priecīgam.

Teiktu, ka tas ir dzīvesveids?

Kad mēs vērām vaļā "B Bāru", paņēmām aģentūru. Viņi mums uztaisīja saukļus. Mans sauklis bija "bārs nav darbs, tas ir dzīvesveids", un Santa Didžus teica: "Armand, cik nežēlīgi vārdi!" Bet tiešām, tā arī ir – tas ir dzīvesveids. Katru dienu pie tā ir jāpiedomā.

Tu arī te, "B Bārā", esi katru dienu?

Jā, esmu šeit gandrīz katru dienu. Tas jau nav apgrūtinājums! Bet ilgs laiks jau ir pagājis, 19 gadi...

"B Bāram" nākamgad 20 gadu jubileja?

Jā, šo vietu 2004. gadā atvērām.

Armanda Mednieka pers. arhīvs. | Žurnāla "Klubs" 10 gadu jubilejas balle, 2004. gads

Kā šo gadu laikā bāra klients ir mainījies? Vai atmosfēra ir mainījusies?

Nu, "Gemosā" jau arī sākumā bija viens grenadīna sīrups, tagad – cik daudz... Protams, jo vairāk tie sīrupi ienāca, jo vairāk mēs jaucām tos kokteiļos... (Smejas.) Jāiet līdzi laikam, taču mēs esam klasiķi, un mūsu klienti arī ir klasikas piekritēji – prasības aug, bet estētika saglabājas. Laika ritējums jau dod to pievienoto vērtību – cilvēki atgriežas, atceras, kā bija pirms divdesmit gadiem. Daudzi te ir satikušies, apprecējušies, šķīrušies un atkal precējušies.

Daudz Latvijas bārmeņu guvuši pieredzi šeit...

Daudz... Nu, teiktu, visi vadošie nāk no "B Bāra" un "Balzambāra"... Raitis Akerblūms, Ansis Ancovs, Andris Reizenbergs, Agris Jēkabsons – tikai daži no viņiem. Turklāt Ievas Treijas bērni arī pie mums ir stažējušies!

Armanda Mednieka pers. arhīvs. Ballīte "Balzambārā" | Agris Girgens un Raitis Akerblūms

Un tā paaudžu maiņa ienāk ar jaunajiem darbiniekiem. Vecie izaug, aiziet tālāk par prezidentiem un vēstniekiem. (Smejas.) Raitis tagad ir Latvijas Bārmeņu federācijā, Ansis ir globālais Rooster Rojo zīmola vēstnesis, Andris – Lyre's... Nākot jaunajiem, dvēsele paliek tā pati, bet bārs iet līdzi laikam. Pastāvēs, kas mainīsies, – Raiņa vārdi.

Kas jūsu virtuvē ir galvenais?

Romāns! Viņš ienāca gluži nejauši. Pieredze pavārmākslā viņam bija, viņš vēlējās mainīt karjeru, un man tieši nebija šefpavāra. Romānam kā vecā kaluma cilvēkam ir ļoti laba garšas sajūta. Pie mums šodien jau 45% ieņēmumu nāk no ēdienkartes. Tas ir ļoti labs rādītājs. Es Romānam uzticos, veiksmīgi sastrādājamies. Ēdienkartē es neiejaucos, tas ir viņa autordarbs. Cēzara salāti un kartupeļu pankūkas, protams, ir no pirmās dienas. Tik un tā – mainījies ir pasniegšanas veids, nianses...

Suši tempura "B Bāra Restorāna" ēdienkartē | Šķīvis "Churchill"

Un bāra lauciņā?

Vislabāk iet "aperol spridz", džins ar toniku, viskijs ar kolu...

Ko tu gribētu, lai vairāk izvēlas?

Mūsu lauciņš ir "fizz" kokteiļi – tās ir nesamocītas garšas receptes – bāze, citrons, sīrups. Klasika – tas arī nosaka manu izvēli. Taču tendences pie mums veido tas, ko klienti nobauda ārzemēs.

"B Bārs", kokteilis "Skābais sailors" | Glāze SPKSY, "Libbey"

Kāds ir tavs redzējums par "B bāru" pēc 20 gadiem?

Es laika ritējuma vērtības cenšos saglabāt. Piemēram, ja runā par dizainu, es kādreiz esmu gribējis ko mainīt un secinājis, ka neko nesaprotu. Te visur ir paslēpti kodi. Atnāk arhitekti, dizaineri, es prasu – ko darīt? Viņi atbild – tu esi visu saglabājis, tā arī vajag. Cilvēki devuši labus padomus un ļāvuši saprast, ka pamatus mainīt nevajag. Piemēram, sen gribēju nomainīt lampas... Bet vērtība ir tā 2004. gada gaisotne. Tagad es cīnos ar jaunajiem, kuri man liek visu mainīt, un turos pretim.

"B Bāra Restorāna" ēdienkarte | Trauks "Churchill"

Vienīgais, ko var mainīt, – traukus. (Smejas.)

Tā jau ir tā desmitā tiesa! Traukus man te prot plēst perfekti! (Smejas.) Par tiem nākamajiem 20 runājot, gribētos, lai esam. Bērni te ir audzināti, cilvēki strādājuši, nez cik seriālu filmēts, intervijas, mūziķu, mākslinieku prezentācijas, atbalstām jaunos... Domāju, kāpēc lai tas neturpinātos. Jāturpina! Tas arī ir pamats – darīt kaut ko labu citiem, ne tikai piedzirdīt. (Smejas.)

Mēs kaut kādā ceļa posmā satikāmies, iepatikāmies viens otram un kopā esam gājuši...

Tās ir attiecības, kuras arvien kopjam. Tieši attiecības ir veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā. Tas arī mans novēlējums "Gemosam" un "B Bāram" nākotnē – tuvas attiecības un kopīgi piedzīvot šo bāru arī pēc 20 gadiem.

"B Bāra" kokteiļi | Glāze "Hobstar", "Libbey"