Soli pa solim: kā pieteikties ES finansējumam uzņēmumu procesu digitalizācijai

Kā skaidro Latvijas Informācijas tehnoloģiju klastera izpilddirektore Aiga Irmeja, Eiropas Atveseļošanas fonda ietvaros ir paredzētas dažādas programmas digitalizācijas atbalstam. Šobrīd aktuālas ir divas: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) grantu programma un finanšu institūcijas "Altum" finanšu instrumentu programma. Abas šīs programmas atbalsta uzņēmumu iekšējo procesu digitalizāciju: pārdošanu, administrāciju, e-komercijas risinājumu pilnveidošanu, drošības risinājumu ieviešanu u. c.

Kopā abās programmās ir pieejami līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu eiro apmērā. "Altum" programmas atbalsts ir virs 45 miljoniem, bet LIAA programmā – virs 36 miljoniem.

LIAA programma piedāvā divu veidu grantus: mazajiem un mikrouzņēmumiem ir iespēja pretendēt uz grantu līdz 5000 eiro, kas paredzēts jaunu risinājumu iegādei un ieviešanai, lai uzsāktu digitalizācijas ceļu. Savukārt lielais grants ir paredzēts projektiem līdz 100 tūkstošu eiro apmērā, no kuriem LIAA sedz 30–60% atkarībā no uzņēmuma lieluma un atrašanās vietas.

"Altum" programma sniedz atbalstu uzņēmumiem, kuru digitalizācijas projekts izmaksā no 100 tūkstošiem eiro. Kā skaidro "Altum" Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Zandberga, šis ir aizdevums ar kapitāla atlaidi ar granta elementu, kas paredzēts gana ambicioziem mērķiem: uzņēmums iesniedz savus mērķus, saņem finansējumu aizdevuma veidā, sasniedz savus rezultātus – un viņam dzēš attiecīgo daļu. "Altum" gadījumā tie ir 35% no kopējām projekta izmaksām. Maksimālais grants ir 1 miljons, maksimālais aizdevums – septiņu miljonu apmērā.

Pirmais solis – uzņēmumam ir jāapzina savi digitalizācijas mērķi un jāsaprot, kurai programmai tas vēlas pieteikties.

Otrais – uzņēmums dodas uz vienu no diviem Eiropas Digitālās inovācijas centriem un izsaka savu vēlmi startēt kādā no programmām.

Trešais solis – jāizpilda digitālā brieduma tiešsaistes tests, kurā uzņēmums veic pašvērtējumu, lai noteiktu, kurā posmā savā digitalizācijas ceļā tas atrodas. Tas ir Eiropas līmeņa tests, kurā var salīdzināties ne tikai ar uzņēmumiem Latvijā, bet arī Eiropā.

Ceturtais – konsultācija ar kādu no Eiropas Digitālā inovāciju centra ekspertiem un ceļa kartes izstrāde. Ceļa karte ir dokuments, kurā koncentrēti aprakstīts projekts, ko uzņēmums vēlas realizēt, un sasniedzamie rezultāti, kas ir izmērāmi rādītāji. Šī ir būtiska daļa, kas demonstrē biznesa ieguvumus. Šajā posmā tiek arī izveidota tāme, pēc kuras secina, kur tālāk doties – uz LIAA vai "Altum", kur tiek rakstīts projekta pieteikums atbalsta saņemšanai.

Pēc projekta realizēšanas uzņēmums dodas atpakaļ uz Eiropas Digitālās inovācijas centru un pārbauda, vai rezultāti ir sasniegti. Ar slēdzienu dodas pie LIAA vai "Altum" un saņem grantu. Mazo grantu gadījumā atskaites ar sasniegtajiem mērķiem nav nepieciešamas.

Uz jautājumu, kā vērtējams Latvijas uzņēmumu digitalizācijas entuziasms, "Squalio" mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstības vadītājs Artūrs Lazdekalns atbild, ka ar vidējo temperatūru viss ir kārtībā, taču, runājot par maziem un vidējiem uzņēmumiem, vispārināt nevajadzētu.

"Runa ir par segmentu ar desmitiem tūkstošu uzņēmumu, kur ir gan pirmrindnieki, kas visam tiešām seko līdzi un testē, lai pēcāk ieviestu savā praksē, gan tādi, kas nogaida, un ir arī skeptiķi. Gatavība izaugt noteikti ir, un šie granti noteikti kalpos kā papildu dzinulis. Taču ir jāsaprot, ka finansējums tehnoloģiju iegādei nav vienīgais elements, lai uzņēmums pieņemtu lēmumu digitalizēties, – būs arī jāpilnveido sava attieksme pret tehnoloģijām un dažādiem digitālajiem rīkiem, jāprot ar tiem darboties, jāmācās un jāmainās," skaidro Lazdekalns.

DESI dati liecina, ka mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis, Latvijā ir 38%, kamēr ES vidējais rādītājs sasniedz 55%. Tikai 9% uzņēmumu izmanto lielos datus, tikai 15% lieto e-rēķinus, un arī uzņēmumu, kuri izmanto mākoņpakalpojumus, Latvijā ir krietni mazāk (22%) nekā vidēji ES (34%). Tikai 7% no Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījuma veido e-komercija.

"Kad sāka parādīties informācija par pieejamo finansējumu, patiesībā mēs saņēmām ļoti lielu interesi. Uzņēmumi patiešām ir ieinteresēti, un izskatās, ka šis papildu finansējums, kas varētu tikt piešķirts digitalizācijas projektiem, ir pēdējā vajadzīgā motivācija, lai darītu to tagad," uzsver Irmeja.

SIA "Molport" valdes priekšsēdētājs Imants Zudāns uzsver, ka digitalizācija ir ļoti būtiska, lai konkurētu ar citiem uzņēmumiem – jo sevišķi ārvalstu tirgos, kur ir augsta produktivitāte. Viņš atklāj, ka viņa uzņēmumā pēdējo gadu laikā stratēģiskas iekšējo procesu digitalizācijas iniciatīvas bijušas tieši saistītas ar efektivitātes celšanu, proti, lai audzētu apgrozījumu un apkalpotu vairāk pasūtījumu, nepalielinot darbinieku skaitu.

Industrijas, kam šis atbalsts varētu palīdzēt, ir visas nozares, kas rada pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai, jo īpaši ražošana, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī mazie un mikrouzņēmumi, lai sakārtotu "digitālās iztikas minumumu" – mājaslapu, kopdarbības sistēmas utt. Kā uzsver Irmeja, uzņēmumi ir īpaši aicināti domāt par kiberdrošības risinājumiem. Savukārt programmas ietvaros atbalsts netiek sniegts lauksaimniecībai, zivsaimniecībai, finanšu nozarei, azartspēlēm un ieročiem.

Tāpēc, pirms vērsties pie LIAA vai "Altum", lieti der konsultēties ar kādu uzņēmumu, kas jau ir ieviesis kādus konkrētus digitālos risinājumus un uzlabojis sava uzņēmuma efektivitāti, asociācijām, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru u. c.

"Pie "Squalio" var vērsties, lai saprastu visu par un ap finansējuma piešķiršanu praktiskā līmenī un orientētos, kur vērsties tālāk – pie LIAA vai "Altum", uztaisītu modulāciju, par ko aptuveni varētu būt projekts, izietu kopīgi cauri anketām u. c.," aicina Lazdekalns.

Diskusijas izskaņā visi eksperti kā viens uzsver, ka digitalizācija nav vis tikai fizisku izmaiņu ieviešana un jaunu iekārtu iegāde, bet gan domāšanas veida maiņa. Pašreizējos tirgus apstākļos digitalizācija nav papildu pozīcija, kas tikai prasa izdevumus, bet gan biznesa ieguvums ilgtermiņā, kas ne tikai vairo uzņēmuma efektivitāti un līdz ar to konkurētspēju, bet arī veicina visas tautsaimniecības kopējo konkurētspēju.