alkohols, dzēriens, dzeršana, atturība
Foto: Shutterstock

Saeima pavasara sesijas noslēgumā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, un tajā skaitā pilnveidota nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzība un sabiedriskā darba izpildes kārtība, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumā paredzēti gadījumi, kuros Valsts probācijas dienesta amatpersona varēs lemt par elektroniskās uzraudzības pastiprināšanu nosacīti atbrīvotajam. Gadījumā, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par elektroniskās uzraudzības grafika neievērošanu, pārvietošanos, kas neatbilst maršrutam, kas ir saskaņots ar dienestu, un citos gadījumos, paredzēta iespēja uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj papildus noteikt notiesātā atrašanās vietu.

Savukārt, ja notiesātais būs saņēmis brīdinājumu par alkohola lietošanu elektroniskās uzraudzības laikā, tam varēs uzstādīt elektroniskās uzraudzības ierīci, kas ļauj attālināti kontrolēt iespējamu alkohola lietošanu.

Savukārt notiesātajam, kuram piemērots kriminālsods – sabiedriskais darbs –, lai nodrošinātu soda izpildi un mazinātu ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, noteikts pienākums pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas. Tāpat veikti citi ar sabiedriskā darba izpildes kārtību saistīti precizējumi.

Tāpat kodeksā paredzēta rīcība gadījumā, ja uz visu mūžu notiesātais tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa, bet izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un nonāk brīvības atņemšanas iestādē. Grozījumi nosaka, ka uz mūžu notiesātais, par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par pirmstermiņa uzraudzības laika aizstāšanu ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu, uzsāk izciest sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, kurā izcieš sodu notiesātie, kas nav notiesāti uz visu mūžu.

Likums papildināts ar jaunu regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli studiju turpināšanai augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.

Ar likuma izmaiņām paplašinātas arī vājdzirdīgo un nedzirdīgo ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesības uz saziņu, paredzot tiesības uz videosaziņu. Izmaiņas nepieciešamas, jo minētajiem notiesātajiem invaliditātes dēļ nav iespējams pilnvērtīgi īstenot tiesības uz telefonsarunu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat grozījumi precizē normas, kuras noteic notiesāto naudas apriti un citus jautājumus, kā arī nosaka kārtību, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!