Atzīstot tiesvedības risku, Saeima virza ideju par atbalstu kredītņēmējiem  (20)

Ar likuma grozījumiem rosināts noteikt, ka kredīta devējs patērētāju kreditēšanas līgumam, kura atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, samazina aizņēmuma likmi par 50% uz laika periodu no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim.

Tiesa, aizņēmuma likmes samazinājums būs iespējams, ja izpildīsies šādi nosacījumi - hipotekārā kredīta līgums ir patērētājam vienīgais spēkā esošais hipotekārā kredīta līgums; hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 30. septembrim; hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.

Likuma grozījumi paredz, ka patērētājs iesniedz kredīta devējam pieteikumu patērētāja kreditēšanas līguma aizņēmuma likmes samazināšanai, tajā sniedzot piekrišanu, ka kredīta devējs var pārbaudīt ziņas par tā ienākumiem un kredīta saistībām.

Tāpat likumā rosināts noteikt, ka Latvijas Banka līdz 2024. gada 1. septembrim iesniedz Saeimai izvērtējumu par iepriekš minēta priekšlikuma ietekmi uz mājsaimniecību hipotekārās kreditēšanas tirgu Latvijā un tajā ietvertā atbalsta mehānisma termiņa pagarināšanas nepieciešamību līdz 2025. gada 1. novembrim.

Likumprojekta autori aicina ņemt vērā, ka šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē. Tāpat regulējuma izmaiņu autori norāda uz risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā, ņemot vērā to, ka šobrīd hipotekāro kredītu, kas izsniegti mājsaimniecībām, atlikums sasniedz 4,7 miljardus eiro apmēru.

Nesen Augstākās tiesas tiesneses amatā apstiprinātā bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova intervijā raidījumā "Spried ar Delfi" atzina, ka "valsts ar publiski tiesiskiem instrumentiem jaucas iekšā privātās attiecībās, pie tam ar atpakaļejošu datumu – tas no tiesiskuma puses izskatās ļoti nesmuki".

Viņa norādīja, ka no tiesiskuma viedokļa pareizāk būtu aplikt bankas ar lielākiem nodokļiem, un šādi gūtos ieņēmumus izdalīt kā mērķētu atbalstu trūcīgiem kredītņēmējiem.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja, ka šīm likuma izmaiņām ir "diezgan daudzi riski". "Protams, ka bankas aizstāvēs savas tiesības. Ja tas būtu bijis mērķētāks, ko arī Latvijas Banka un Finanšu ministrija ir piedāvājusi, ar to likumprojektu varētu tikt cauri," teica ministrs.

Viņa ieskatā, likumprojekts vispirms būtu jāatiecina uz tiem, kuru kredītmaksājumu summa pārsniedz 40% no mājsaimniecības izdevumiem. Jautājums ir par to, kā atbalsta saņēmēju grupu paplašināt: "Tas, ko mēs gribētu redzēt – tās būtu jaunas ģimenes ar bērniem – tas būtu mans kritērijs. Tātad mērķēti palīdzēt tām ģimenēm, kuras ir iegādājušās mājokli – mēs, visa sabiedrība, gribētu atbalstīt šādus kredītņēmējus."

Saeimas sēdē Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) atzina, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā tiks izvērtēti arī alternatīvi priekšlikumi.

Likumprojekta autori norāda, ka kredītu procentu ienākumus nosaka kredītņēmēju maksājumi par izsniegtajiem kredītiem, no kuriem aptuveni 90% ir ar procentu likmēm, kuras piesaistītas EURIBOR etalona procentu likmei. Tāpēc izsniegto kredītu procentu likmes pieaug līdz ar EURIBOR etalona indeksa pieaugumu, papildus kredītiestādēm piemērojot arī fiksētu pievienoto likmi.

"2023. gada jūlijā kopējā vidējā svērtā rezidentu kredītu procentu likme sasniedza 6,31%. eiro izteiksmē kopējie kredītu procentu maksājumi kredītiestādēm no rezidentu mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir pieauguši par 164 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu," norāda likuma izmaiņu autori.

Saskaņā ar Latvijas Bankas kredītņēmēju aptaujā iegūtajiem datiem, to kredītņēmēju, kurām parāda apkalpošanas izdevumu un neto ienākumu attiecība pieaug vismaz līdz 40%, ja visu termiņu EURIBOR etalona procentu likmes sasniedz 4%, īpatsvars kopējā kredītņēmēju skaitā ir 3,2%. Balstoties uz aktuālajiem datiem 13% no mājsaimniecībām, kas ņēmušas hipotekāro kredītu bankā (20%), kredīta maksājums ar 2024. gada 1. janvāri varētu sasniegt 40% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem un šobrīd kavēto kredīta maksājumu skaits nav būtiski pieaudzis.

Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeima tās jāpieņem trijos lasījumos.