Ministru kabinets trešdien, 24. martā, pieņēmis grozījumus trijos Ministru kabineta noteikumos, nosakot datumus 9. klašu obligātajiem diagnosticējošajiem darbiem, mācību beigu datumu, kā arī mācību priekšmetus, kuros paredzēti diagnosticējošie darbi.
Lai nodrošinot mācību procesa nepārtrauktību 9. klašu izglītojamiem, valdība lēmusi pagarināt mācību laiku no 14. maija līdz 31. maijam, mācību gada beigu datumu saglabājot 11. jūnijā. Tāds lēmums pieņemts eksāmenu atcelšanas dēļ.
Tāpat valdība lēmusi, ka valsts pārbaudījumi 2020./2021. mācību gadā, beidzot 9. klasi, ir obligātie diagnosticējošie darbi latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās un mazākumtautību izglītības programmās, kā arī matemātikā.
Ja izglītības iestāde vēlas, diagnosticējošos darbus var kārtot Latvijas vēsturē; svešvalodā (angļu, vācu, franču, krievu – pēc izglītojamā izvēles); dabaszinībās; mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās. Ja izglītojamais vēlas, var kārtot arī centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka obligātie diagnosticējošie darbi notiek latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) rakstu daļa 27. aprīlī, mutvārdu daļa no 13. aprīļa līdz 29. aprīlim. Latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās (kombinēti) rakstu daļa 27. aprīlī, mutvārdu daļa no 13. aprīļa līdz 29. aprīlim. Matemātikā (rakstiski) 29. aprīlī.
Izglītības iestādes noteiktie izvēles diagnosticējošie darbi notiek vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles (kombinēti) rakstu daļa 13. aprīlī, mutvārdu daļa no 13. aprīļa līdz 29. aprīlim. Latvijas vēsturē (rakstiski)15. aprīlī, dabaszinībās (rakstiski) 20. aprīlī. Mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti) rakstu daļa 22. aprīlī, mutvārdu daļa no 13. aprīļa līdz 29. aprīlim.
Eksāmens latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti, centralizēti) izglītojamiem, kuri vēlas to kārtot, notiek rakstu daļa 19. maijā, mutvārdu daļa 19. un 20. maijā.
Tāpat nolemts, ka izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās (kombinēti, centralizēti) noteiktajā laikā un kuri vēlas to kārtot, eksāmens notiek 7. jūnijā.
Kopumā grozījumi noteikumos par valsts pārbaudes darbu norises laikiem paredz, ka diagnosticējošie darbi notiek no 13. aprīļa līdz 29. aprīlim, nosakot diagnosticējošo darbu rakstu daļas noteiktā laikā, savukārt valodu pārbaudījumos mutvārdu daļu izglītības iestādes organizē attālināti pašu noteiktajos laikos, ievērojot noteikumos noteiktu laika posmu no 13. aprīļa līdz 29. aprīlim.
Pirms grozījumu pieņemšanas bija paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi par vispārējo pamatizglītības ieguvi notiek laikā no 19. maija līdz 17. jūnijam, paredzot eksāmenus: latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības programmās, latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles, matemātikā, Latvijas vēsturē un mazākumtautību valodā mazākumtautību izglītības programmās.
Grozījumu nepieciešamība skaidrota anotācijā. Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un tika pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs (paredzot atsevišķus izņēmumus), mācības nodrošinot attālināti. Tā kā pamatskolas beidzēji turpina vispārējo vidējo izglītību skolā, kurā pašlaik mācās, vai, stājoties citā izglītības iestādē, uzrāda gada vērtējumus vai kārto iestājpārbaudījumus, kā arī valsts pārbaudes darbu norisē, kura iespējama tikai klātienē, jāievēro veselības drošības pasākumi, tajā skaitā jāierobežo iespējamo izglītojamo pulcēšanās reižu skaits, ņemot vērā, šī brīža situāciju un iespējamos riskus, grozījumi par pamatizglītības ieguvi paredz, ka, beidzot 9. klasi, eksāmeni nenotiek, tos aizstājot ar diagnosticējošajiem darbiem ar monitoringa nolūku.
Izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu, varēs izvēlēties kārtot centralizēto eksāmenu latviešu valodā. Šāds izņēmums ir noteikts, ievērojot Ministru kabineta noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi noteikto, ka valsts valodas prasmes pārbaudi nekārto personas, kuras apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmās 9. klasei), ko apliecina pamatizglītības sertifikāts. Tādējādi izglītojamie, kuri izvēlēsies kārtot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās, varēs nekārtot valsts valodas pārbaudījumu, kas nepieciešams, lai apliecinātu nepieciešamās valsts valodas prasmes, piemēram, profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Lai veiktu monitoringu un izglītojamajiem būtu iespēja pārbaudīt savu zināšanas un pamatprasmes un pēc rezultātu iegūšanas vēl līdz mācību gada beigām sadarbībā ar skolotāju varētu pilnveidot tās zināšanas un prasmes, kuras diagnosticējošajā darbā bija nepietiekamā līmenī, lai veiksmīgi turpinātu izglītību vidējās izglītības posmā, grozījumi par pamatizglītības ieguvi paredz, ka 9. klases izglītojamajiem aprīlī jāveic divi obligātie diagnosticējošie darbi latviešu valodā latviešu mācību valodas izglītības programmās vai latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās un matemātikā. Pēc izglītības iestādes izvēles tā var organizēt arī citu diagnosticējošo darbu – svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu pēc izglītojamā izvēles), Latvijas vēsturē, mazākumtautības valodā mazākumtautību izglītības programmās – norisi. Izglītības iestādēm izvēlei tiek piedāvāts arī diagnosticējošais darbs dabaszinībās, lai veicinātu interesi par STEM priekšmetu apguvi, kas ļautu izglītojamiem saprast, kuru mācību virzienu izvēlēties apgūt vidējās izglītības posmā.