Foto: 'Dzīvo gājienā' un ceremonijā godina ebreju genocīda upuru piemiņu  (1)

Kā ziņots, pirmdien Rīgā pulksten 10 bija plānots "Dzīvo gājiena" sākums Lomonosova un Ebreju ielas krustojumā, pretī Transporta un Sakaru institūtam, bet noslēgums bija paredzēts pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla Gogoļa un Dzirnavu ielu krustojumā, savukārt pulksten 12 Gogoļa ielā 25, Rīgā, notika Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis.

Piemiņas brīdis notika vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga. 1941. gada 4. jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība Viktora Arāja vadībā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem.

Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus – par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. Ar šiem notikumiem Latvijā sākās Holokausts – ebreju masveida iznīcināšana. 1990.gadā Latvijas Augstākā Padome nolēma noteikt 4. jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu, atgādina aģentūra LETA.

Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā 1941.-1945.gadā tika nogalināti vairāk par 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.

Padomju laikā Lielās sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980. gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993. gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls – simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem.

Blakus sinagogas drupām 2007.gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābēju, kas riskējot ar savu dzīvību slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.

Piemiņas ceremonijā bija plānojuši piedalīties Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), citas valsts amatpersonas, ārvalstu diplomāti, kā arī ap 60 Vācijas pilsētu mēri, no kurām ebreji tika deportēti uz Rīgu un šeit nogalināti.

Savukārt "Dzīvo gājienu" rīkoja Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs.

Muzeja izpilddirektore Jūlija Tereščenko iepriekš norādīja, ka pirms pāris gadiem Starptautiskā holokausta piemiņas alianse kā savu tuvākās nākotnes mērķi redzēja pretdarbību vēsturisko faktu sagrozīšanai. Pēc viņas paustā, toreiz ne tuvu visi izprata šī mērķa aktualitāti.

"Šobrīd mēs redzam, ka Otrā pasaules kara temats ir kļuvis par ieganstu jaunam karam. Ir svarīgi neatdot mūsu un visas Eiropas vēsturi citu rokās, atcerēties par nacisma nežēlīgo politiku un genocīdu pret ebrejiem, kas notika Latvijā un citur Eiropā," Tereščenko teikto citē LETA.

Viņa norādīja, ka Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja ap 70 000 savu ebreju, kā arī kļuva par kapavietu ebrejiem no Vācijas, Austrijas, Ungārijas, Čehijas un citām valstīm.

Pirmo reizi "Dzīvo gājiens" jeb "March of the Living " notika 1988. gadā Aušvicas koncentrācijas nometnes teritorijā, Polijā, to rīkoja Izraēlas Izglītības ministrija un tajā piedalījās galvenokārt jaunieši.

Kopš 1996. gada "Dzīvo gājiens" notiek 4. jūlijā, holokausta upuru piemiņas dienā, ne tikai Polijā, bet arī Izraēlā, Lielbritānijā, Austrijā, Kanādā, Ungārijā un Lietuvā.

Latvijā gājiens pirmo reizi notika 2010. gadā, to iniciēja rabīns Menahems Barkahans, un katru gadu šis pasākums pulcē ap 200-300 cilvēku, kuri kopā cauri bijušā Rīgas geto ielām dodas līdz Horālas sinagogas memoriālam.

Pandēmijas dēļ gājiens nenotika 2020. un 2021. gadā, tāpēc desmitais, jubilejas gads, Latvijas "Dzīvo gājienam" ir tieši šogad.