Baltkrievijas robežas pusē tas ir neliels laukumiņš ar dažiem bluķīšiem, kuru baltkrievu robežsargi izmanto kā pīpētavu. Aiz laukumiņa ir necaurredzams mežiņš, krūmājs un iestaigātas takas, kas ved dziļāk Baltkrievijā. Blakus bluķīšiem ir Latvijas un Baltkrievijas robežstiga, bet Latvijas pusē ziemāju lauks, kas pēdējās dienās pārvērties dubļu jūrā. Aiz ziemājiem sākas lauku ceļš, pa kuru var nokļūt Latvijas ciematā Indrā. Tieši robežas posms starp baltkrievu bluķīšiem un latviešu ziemājiem šovasar bija karstākais punkts, pār kuru no Baltkrievijas Latvijā tika dzīti iekšā Irākas un citu valstu bēgļi.
Šis Latvijas–Baltkrievijas robežas iecirknis, pār kuru šovasar mūsu valstī centās ienākt aptuveni 500 nelegālie robežpārkāpēji, pirmais tiek pie dzeloņstiepļu pagaidu žoga. Dzeloņstieples Latvijai dāvināja slovēņu kolēģi, un no aptuveni 130 kilometrus garās Latvijas–Baltkrievijas sauszemes robežas, kura Latvijai ir jāsargā, 1,7 kilometri nelegālajiem šķērsotājiem tagad būs grūtāk šķērsojami.
Maza daļa no vajadzīgā žoga
“Žogs ir ass kā žilete, es pats gandrīz ar to sagriezos,” portālam “Delfi” atzīst Valsts robežsardzes (VRS) vecākais inspektors virsleitnants Mārtiņš Krīviņš, kura pienākums ir arī patrulēšana pie bīstamā Latvijas–Baltkrievijas robežas posma.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
