Jaunais Valsts prezidents Rinkēvičs ieskicē savas prioritātes. Teksta tiešraides arhīvs  (88)

Parlamenta ārkārtas sēde sākās pulksten 9 un notikumiem no Saeimas nama varēja sekot līdzi portāla "Delfi" teksta tiešraidē.

Valsts prezidenta amatam deputāti bija izvirzījuši trīs kandidātus – Elīnu Pinto, Uldi Pīlēnu un Edgaru Rinkēviču (JV). Iesniegumā Saeimai Valsts prezidenta amata kandidāti arī iesnieguši informāciju par sevi.

1956. gadā dzimušais Pīlēns norādījis, ka viņš 1974. gadā absolvējis Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolu, 1976. gadā pabeidzis arhitektūras studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, bet 1980. gadā ieguvis arhitekta – diplomēta inženiera akadēmisko grādu Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā Vācijā.

Patlaban viņš ir padomes priekšsēdētājs AS "Ola Foundation", padomes priekšsēdētājs AS "UPB", padomes priekšsēdētājs AS "MS Betons", kā ari darbojas "Apvienotajā sarakstā" un klubā ""V-10".

Pīlēns nav sniedzis informāciju par parādsaistībām, bet kā aizdevumus norādījis 4,135 miljonus eiro.

Pīlēnam pieder 80 akcijas "Ola Foundation" 320 000 eiro vērtībā un 1689 akcijas uzņēmumā "UPB" 5,24 miljonu eiro vērtībā. Skaidrā un bezskaidrā naudā Pīlēns uzkrājis teju 52 000 eiro.

1981. gadā dzimusī Valsts prezidenta amata kandidāte Pinto informējusi Saeimu, ka 1999. gadā vidējo izglītību ieguvusi Jelgavas Valsts ģimnāzijā, 2004. gadā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē iegūta otrā līmeņa profesionālā izglītība tiesību zinātnēs, 2005. gadā Eiropas Starpuniversitāšu centrā iegūts Eiropas maģistra grāds cilvēktiesībās un demokratizācijā.

Pinto pieder māja un zeme Luksemburgā, kā arī dzīvoklis Ķesterciemā. Viņas īpašumā ir arī 2011. izlaiduma gada motorollers "Vespa".

Pinto informējusi, ka viņas parādsaistības ir 216 971 eiro un tas ir hipotekārais kredīts. Viņa uzkrājusi 12 000 eiro.

1973. gadā dzimušais Rinkēvičs informējis, ka 1995.gadā Latvijas Universitātē viņš ieguvis bakalaura grādu vēsturē, bet 1997. gadā tai pašā augstskolā iegūts maģistra grāds starptautiskajās attiecībās. 2000. gadā Rinkēvičs ASV Nacionālās aizsardzības universitātē ieguvis maģistra grādu nacionālās drošības resursu stratēģijās.

Ilggadējajam ārlietu ministram pieder dzīvoklis Rīgā un Jūrmalā.

Viņam nav būtisku parādsaistību. Rinkēvičs norādījis, ka viņš skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrājis 242 000 eiro. Rinkēvičam Valsts kasē ir krājobligāciju portfelis 99 700 eiro vērtībā.

Vairāk par Rinkēviča valsts amatpersonas deklarācijā norādīto iespējams uzzināt šajā rakstā.

Valsts prezidenta vēlēšanas regulē Satversme, Saeimas kārtības rullis un Valsts prezidenta ievēlēšanas likums.

Satversme nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Tiesa, par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. Tāpat Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

Valsts prezidentu vēlē vienā vai vairākās kārtās. Saeimas kārtība rullis paredz, ka gadījumā, ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no Valsts prezidenta amata kandidātiem nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balso otrreiz.

Gadījumā, ja arī otrajā kārtā neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu.

Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Taču, ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tādā gadījumā tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, kurās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

Savukārt Valsts prezidenta ievēlēšanas likums nosaka, ka gadījumā, ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Likums nosaka, ka jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, likums nosaka, ka atkārtoti jārīko jaunas vēlēšanas.

Ilgākās Valsts prezidenta vēlēšanas bija 2. un 3. Saeimā. Tā, piemēra, 1927. gadā Saeima trīs sēdēs balsoja desmit reizes līdz Valsts prezidenta amatā tika apstiprināts Gustavs Zemgals. Līdzīgi arī nākamais Valsts prezidents Alberts Kviesis stājās amatā pēc 10 balsojumiem.

Arī 1999. gadā pēc pieciem neveiksmīgiem balsojumiem, kad Saeimas vairākuma atbalstu neguva neviens no kandidātiem, vēlāk par Valsts prezidenti tika izraudzīta Vaira Vīķe-Freiberga.

2015. gadā nākamais Valsts prezidents tika noskaidrots pēc piecām vēlēšanu kārtām – togad amatā stājās Raimonds Vējonis, apsteidzot Egilu Levitu. Savukārt 2019. gadā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās Levits augstākās amatpersonas amatā tika ievēlēts jau pirmajā kārtā.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome 16.martā lēma, ka Saeimas sēde, kurā parlaments vēlēs Valsts prezidentu, notiks šā gada 31.maijā. Saeimas deputātiem kandidatūras Valsts prezidenta amatam jāizvirza no šā gada 9. maija līdz 13. maijam.