Foto: F64
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) fiziskās mājas ir "maskačkā". Ēku ministrija dala ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Tas ir simboliski. KEM, sevišķi klimata jautājumos, ir tieši koordinējošā iestāde, ne atrauta vienība. Tiesa, daudziem, tostarp vairākiem nozares pārstāvjiem, joprojām nav skaidrs, ko ministrija dara.

Šī ministrija ir aizejošās valdības mantojums nākamajām. Ilggadējais premjers Krišjānis Kariņš (JV) ministriju izveidoja, lai klimata un enerģētikas politikas jautājumi nonāktu valdības dienaskārtības priekšplānā, ne citu ministriju pažobelēs. Ministru kabineta (MK) rokādes, cenšoties panākt, pēc Kariņa vārdiem, "lielāku dinamiku", KEM ir panākušas teju pretējo. Piemēram, Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raimonds Ķeirāns šobrīd atlicis sadarbību ar ministriju neskaidrā valdības sastāva dēļ. Daži citi vēl nav paguvuši saprast, kā atbildības jomas klimata un enerģētikas jautājumos sadalītas starp KEM, Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Ķeirāna pārstāvētā asociācija sākotnēji "gribēja saprast (ministrijas) pamatnostādnes, atbildības sadalījumu". "Pirmajā brīdī nebija sapratnes par to," viņš noteic. Nav joprojām. Viņa teiktajā ieskanas divējādas notis: no vienas puses, ministrs Raimonds Čudars (JV) viņam atstājis labu iespaidu kā Salaspils mērs, kurš pievērsies energoefektivitātes jautājumiem. No otras puses – kopš ministrēšanas sākuma, kā Ķeirānam teikuši citi kolēģi, sazināties ar Čudara vadīto ministriju nav bijis viegli. 

Gaužām kritisks ir SIA ZUSA, mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmuma, valdes priekšsēdētājs Uģis Zanders. Saņēmis "Delfi" zvanu, viņš jūtas nedaudz pārsteigts. "Neviens nav sazinājies ar mums. Uzskatu, ja ir tāda valdības (ministrija), tad ļoti vienkārši – "Google" sameklē, kas nodarbojas [ar dažādu koksnes izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību – red.], un atsūti mums informāciju," viņš saka. Ministrijas nozīmi, vētījot no savas kā uzņēmēja pozīcijas, viņš neizprot. Zanderam, kura pārstāvētais uzņēmums ražo šķeldu, šī materiāla nozīme nākotnē ir neskaidra, viņš stāsta: "Mēs, kokrūpnieki, esam neziņā." Proti, šobrīd viņam grūti izvērtēt, vai maz ir jēga turpināt ieguldīt naudu šķeldas ražošanā un izmantošanā

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!