Latvija atteikusi patvērumu Krievijas pilsonei, kura varasiestādēm apgalvojusi, ka ir Vladimira Putina režīma un kara Ukrainā pretiniece.
Pērn rudenī Krievijas pilsone vērsās Valsts robežsardzē par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Sieviete savā iesniegumā, sākotnējās aptaujas anketā un personiskajā intervijā norādīja, ka lūdz politisko patvērumu. Sieviete Krieviju atstājusi kopā ar savu dzīvesbiedru, kurš tika iesaukts militārajā dienestā, bet nevēlējās tikt iesaistīts Ukrainas teritorijā notiekošajā militārajā konfliktā, liecina publiski pieejamais Administratīvās rajona tiesas spriedums.
Tāpat viņa ir pret Vladimira Putina režīmu, pret karu un pret mobilizāciju.
Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) šī gada pavasara lēmumu sievietei atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu.
PMLP nav pamata konstatēt, ka viņa ir kādas politiskās kustības vai partijas biedre, kandidējusi vēlēšanās, piedalījusies publiskās debatēs, vai asi kritizējusi pastāvošo iekārtu un varu Krievijā.
Tāpat sieviete nav bijusi politiski aktīva, nav piedalījusies mītiņos, kā arī vispār nav publiski paudusi savu politisko viedokli. Viņas politiskā aktivitāte ir vērtējama kā zema un tāpēc nav pamata uzskatīt, ka viņas bailes no politiski motivētas vajāšanas Krievijā ir objektīvi pamatotas.
Nepiekrītot PMLP lēmumam, sieviete vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, apsvērumus nenorādot.
No tiesas lēmuma izriet, ka sieviete Latvijā ieceļoja kopā ar savu dzīvesbiedru Krievijas pilsoni, kurš bija spiests atstāt Krieviju, jo 2022. gada oktobrī Kara komisariātā saņēma nosūtījumu uz militārajām apmācībām.
No Krievijas viņi izceļoja uz Gruziju, jo pieteicējas dzīvesbiedrs pēc izcelsmes bija gruzīns. Pēc divām Gruzijā pavadītām nedēļām, klīstot baumām, ka Krievijas pilsoņiem no Gruzijas varētu tikt atteikta, pieteicēja ar dzīvesbiedru izlēma lidot uz Latviju un lūgt šeit patvērumu. Latvijā gan sievietes dzīvesbiedrs gāja bojā.
No minētajiem apstākļiem tiesa konstatējusi, ka sievietei un viņas dzīvesbiedram jau no paša patvēruma procedūras uzsākšanas brīža bija dažādi patvēruma pieprasīšanas motīvi - dzīvesbiedra motīvs bija izvairīties no Krievijā draudošā militārā dienesta, savukārt pati sieviete savu patvēruma lūgumu motivēja ar politiskiem uzskatiem – pret Putina režīmu, pret karu, pret mobilizāciju.
Tiesa nekonstatēja, ka sievietes bailes no politiski motivētas Krievijas varas iestāžu vajāšanas saistībā ar viņas politisko viedokli būtu objektīvi pamatotas. Ievērojot minēto, pieteikums daļā par patvēruma statusu piešķiršanu noraidīts.
PMLP pārstāvji pagājušā gada nogalē aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar līdzšinējo praksi Administratīvā rajona tiesa tikai ļoti retos gadījumos ir mainījusi pārvaldes pieņemto lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Šādi tiesas spriedumi bijuši dažādu trešo valstu pilsoņu gadījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
