Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Latvijas drošības situācija pēc "Vagner" dumpja Krievijā nav pasliktinājusies un tiešu draudu Latvijai nav, intervijā "Rīta panorāmā" pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

"Es gribu nomierināt Latvijas sabiedrību – drošības situācija ir nemainīga, Latvijas drošības situācija nav pasliktinājusies," norādīja Kalniņš. Viņš piebilda, ka aizvadītās nedēļas nogales notikumi Krievijā bija orientēti uz tās "iekšējo centru" un tie neiespaidoja Latvijas drošību.

Arī ārlietu ministrs akcentēja norādīja, ka saistībā ar notikumiem Krievijā tiešu draudu vai risku Latvijai nav, nav arī tieša apdraudējuma Latvijas drošībai.

Rinkēvičs arī atzina, ka vēl ir pārāk daudz neskaidrību par militāro dumpi, ietekme uz procesiem Krievijā un arī tās kaimiņvalstu drošību varētu būt redzama tuvāko nedēļu laikā.

Neatkarīgi no tā Latvijai ir jāizdara trīs mājasdarbi. Pirmkārt, jāstiprina austrumu robeža – ne vien jāuzceļ žogs, bet arī jānodrošina videonovērošana. Otrkārt, jāattīsta militārā infrastruktūra, tostarp jāizveido Sēlijas poligons. Treškārt, jāinvestē Latvijas drošībā, ar finanšu un cilvēku resursiem stiprinot iekšlietu, aizsardzības un drošības struktūras, norādīja ārlietu ministrs.

Savukārt NBS komandieris uzsvēra, ka Latvijā jau sen ir izstrādāts specifisks drošības plāns, pēc kura atbildīgie dienesti jau kādu laiku strādā. Šobrīd nav nepieciešamības kaut ko mainīt, arī robežsargi nav prasījuši NBS atbalstu.

Kalniņš pauda, ka pēc "Vagner" dumpja ir izgaismojies ka Krievijas sabiedrībā un armijas daļās aug zināma neapmierinātība ar situāciju valstī un ilgstošo karadarbību Ukrainā.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievijas vadoņa Vladimira Putina reakcija bijusi "ļoti neaktīva, neizlēmīga un tas ir iedragājis viņa autoritāti [..] tas ir milzīgs sitiens viņam."

Tālāko notikumu attīstību NBS komandieris gan neprognozēja, taču Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins vairs nespēlēs būtisku lomu, viņš ir sasniedzis savu mērķi – saglabāt dzīvību, un tālākajām viņa gaitām nevajadzētu pievērst vairs uzmanību, uzskata Kalniņš.

Dumpis arī izgaismoja būtisku kļūdu, ko nedrīkst pieļaut karojot, proti, militārajā hierarhijā jābūt vienvadībai, taču Krievijā, sākot karu Ukrainā, tā nebija – bija vairāki grupējumi, vairākas militārās vadības. Tas arī novedis pie Prigožina dumpja, pauda Kalniņš.

NBS komandieris arī apšaubīja Prigožina minēto, ka viņa rīcībā bijuši 25 tūkstoši kaujinieku – tās ir divas divīzijas, kolonnas vairāku simtu kilometru garumā, kas jāpārvieto vairākas nedēļas. Taču šeit tā nebija, tādēļ Kalniņš pieļāva, ka tie bija kārtējie Prigožina "PR paziņojumi".

Jau ziņots, ka naktī uz 24. jūniju Prigožins paziņojis, ka "Vagner" algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību, kuru viņš apsūdz korupcijā un atbalsta nesniegšanā Ukrainā karojošajiem vagneriešiem, citā starpā arī munīcijas nepiegādāšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!