Informē par Valsts prezidenta pirmā sagatavotā likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai Saeimā - 3
Foto: LETA

13. Saeimas sasaukuma laikā Latvija šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka, tā ir labāk sagatavota nākotnes pārbaudījumiem, taču mēs varam vēl labāk, ceturtdien, Saeimas rudens sesijas pirmajā plenārsēdē uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Uzrunā deputātiem Levits sacīja, ka 13. Saeima Latvijas politiskas vēsturē ieies ar trim paradoksālām atziņām. Pirmā – valdību izveidoja mazākā ["Jaunā vienotība"] Saeimā ievēlētā partija, bet viena no lielākajām [KPV.LV] "sabira sīkās drumslās". Otra atziņa – koalīcija ar ideoloģiski atšķirīgām partijām izrādījās stabila un nostrādāja pilnus četrus gadus.

Savukārt trešā atziņa ir tāda, ka šī Saeima piedzīvoja divas neparedzētas un smagas krīzes, proti, Covid-19 pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā, kas pilnībā izmainīja politisko dienaskārtību.

"Taču 13. Saeima pieņēma konceptuāli nozīmīgus likumus, kas ilgtermiņā kalpos valsts drošībai un attīstībai," uzsvēra Levits.

Uzrunā Valsts prezidents atzinīgi izteicās par Aizsardzības ministrijas virzīto valsts militārās aizsardzības koncepciju, kas ir "atbalstāma un savlaicīga", jo, kā uzsvēra prezidents, atbildība par valsts brīvību un demokrātiju balstās uz pilsoņu pleciem.

Tāpat Levits kā vienu no nozīmīgākajām reformām novērtēja šīs Saeimas laikā sākto administratīvi teritoriālo reformu, kas "pašvaldības padara ekonomiski jaudīgākas un pakalpojumus pieejamākus un kvalitatīvākus".

Levits pauda arī kritiskus vārdus par līdz šim iekavētajiem darbiem valsts energoneatkarības veicināšanā. Lai arī 13. Saeima ir lēmusi par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu krīzē, tomēr Levits uzsvēra, ka būtu bijis krietni labāk, ja jau valstī darbotos vēja parki, ja pirms trim gadiem būtu bijis uzcelts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, ja mājsaimniecības būtu aktīvāk sākušas izmantot atjaunīgos energoresursus.

"Tas viss bija zināms pirms gadiem, bet sākam darīt tagad. Mēs gadiem mīņājamies atvērtu durvju priekšā, nespējot spert atbildīgu soļus. Mēs kavējamies. Mums nav pasaules jaunajam attīstības posmam pietiekami labi sagatavoti pamati. Nākamās Saeimas un Ministru kabineta uzdevums ir likvidēt atpalicību, kas vērojama pēdējos 10 gadus," mudināja Valsts prezidents.

Viņš piebilda, ka Latvijas atpalicība iezīmējas jomās, kurās nepieciešama valsts pārvaldības starpnozaru koordinācija. "Es vairākkārt esmu norādījis, ka 20. gadsimta valsts pārvaldības sistēma neatbilsts modernas valsts vajadzībām, tāpēc no nākamā Ministru prezidenta amata kandidāta prasīšu konkrētu valsts pārvaldes reformu plānu," informēja Levits.

Uzrunā Levits skāra arī okupācijas seku likvidēšanu. "13. Saeima jau ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus lēmumus, lai attīrītu mūsu valsti no padomju koloniālisma sekām. Ir nojaukts okupantu piemineklis. Tas vairs nekalpos Kremļa ideoloģiskajam rituālam. Līdz novembrim pazudīs arī okupācijas slavinošie pieminekļi visā valstī. Ir slēgti Krievijas propagandas kanāli. Drošības dienestiem un policijai ir likumisks pamats vērsties pret Krievijas imperiālisma un agresijas slavināšanu mūsu publiskajā telpā," klāstīja Valsts prezidents.

Viņš īpaši izcēla sabiedrības iesaisti šajā procesā, minot dzejnieci Liānu Langu un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību, tādējādi liekot daudziem apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi.

Uzrunu Levits noslēdza ar cerību, ka 13. Saeima vēl paspēs pieņemt atsevišķus valstij svarīgus likumus, piemēram, par izglītības procesa organizēšanu tikai valsts valodā. Viņš piebilda, ka 15. oktobrī tiks atzīmēta Valsts valodas diena, tāpēc viņš sagaida ziņojumu Saeima par valodas situāciju valstī. Tāpat Levits aicināja Saeimu pieņemt izmaiņas Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!