Pašvaldības policistiem brīdinot par nepieciešamību reģistrēt tualetes, kas nav pieslēgtas pilsētas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, Alūksnē mēneša laikā atsaukušies teju tikpat iedzīvotāju, cik iepriekš vairāk nekā trijos gados, sestdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Līdzīgi Latvijā rīkojas vēl 19 pašvaldībās, un nu jau gandrīz gadu par piemājas notekūdeņu krājtvertņu nereģistrēšanu var arī sodīt.
Nelielajā Alūksnē varētu būt vismaz 500 īpašumu, kur notekūdeņi ietek nevis kopējā, centralizētajā pilsētas tīklā, bet paliek pašu īpašnieku ierīkotajās bedres vai tvertnēs, ziņo LSM.lv. Tā lēš vietējā ūdenssaimniecības uzņēmumā, kas nu jau kā trīs gadus mēģina panākt, lai šīs vietas to īpašnieki reģistrētu. Aizvadītajā mēnesī tas beidzot izdevies. Tiesa, ne vairs pašu spēkiem, bet pateicoties policistiem, kas vairs nevis aicina reģistrēt, bet brīdina, ja pārkāpums netiks novērsts konkrētā termiņā, īpašnieks var tikt saukts pie administratīvās atbildības.
“Cilvēki ieraugot policijas amatpersonu parasti ir ļoti disciplinēti un saprotoši. Ja viņiem normāli izskaidro nepieciešamību, visi ir saprotoši," atzina Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons. "Protams, dažiem to varbūt ir grūtāk izdarīt, ir vecāka gadagājuma cilvēki.”
Vēl grūti pamudināt tos īpašniekus, kas atrodas ārzemēs. Pagaidām policisti brīdinājuši tikai pilsētniekus, vēl atsevišķi būs jādodas uz lauku ciematiem. Reģistrācija gan ir tikai pirmais solis, nākamais – kontrole.
“Jābrīdina iedzīvotāji, ka pienācis laiks – pietiek piesārņot dabu, kurā mēs dzīvojam," LTV teica SIA “Rūpe” valdes loceklis Artis Sviklis. "Paskatoties uz to, kas tagad ir iesnieguši un reģistrējušies, kā viņi pilda savas saistības, cik bieži izved bedres, apkopj septiķus un bioloģiskās iekārtas, viņiem tas būs jādara biežāk.”
Noteikumi, kas uzdod pašvaldībām stingrāk regulēt individuālās kanalizācijas sistēmas, pieņemti pirms pieciem gadiem. Tualešu saraksts ir nepieciešams tādēļ, ka Latvijā pārāk daudz notekūdeņu netiek novadīti centralizēti, un tas ir drauds videi, norādījusi Eiropas Komisija. Pirmais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopojums par situāciju liecināja, ka uz aicinājumu reģistrēt sistēmas, atsaukusies vidēji trešdaļa īpašnieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
