Pētījuma pamatā bija divas valsts mēroga aptaujas Latvijā 2023. gada martā – klātienē dzīvesvietās (1020 respondenti) un tiešsaistē (1231 respondents) – ar reprezentatīvu (proti, pilnu) izlasi vecumā no 18 līdz 75 gadiem. No visiem aptaujātajiem 1191 respondentam dzimtā valoda ir latviešu, vēl 1039 ir krievvalodīgie (ģimenē saziņa notiek krievu valodā). Pētījuma autoru mērķis bija, pirmkārt, noskaidrot, kā mainījusies Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aktuālajiem notikumiem valstī, it īpaši pret karu Ukrainā. Otrkārt, tika mērīta Latvijas iedzīvotāju gatavība riskēt, pētīts, kā tā veidojas un ko ietekmē.
Galvenie secinājumi
Diskusijā pēc pētījuma Olga Procevska uzskaitīja galvenos secinājumus. Izrādās, ka krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji informāciju galvenokārt iegūst sociālajos tīklos un Latvijas komercmedijos krievu valodā. Viņi, it īpaši jaunieši, joprojām vēlas saņemt informāciju krievu valodā, taču ir skeptiski pret medijiem, kurus kontrolē Krievijas valdība. Interesanti, ka sirdij tuvi nav arī Latvijas sabiedriskie mediji krievu valodā.
Pētnieki beidzot guvuši pamatotu apstiprinājumu plaši izplatītajam viedoklim, ka "Saskaņa" pēdējās Saeimas vēlēšanās zaudējusi nepietiekami prokrieviskas nostājas dēļ. Galvenokārt tādēļ, ka nenosargāja krievu skolas un neaizstāvēja pieminekli Uzvaras parkā.
Runājot par iedzīvotāju attieksmi pret karu Ukrainā, svarīgākais atklājums ir tas, ka krievvalodīgie vēlas
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!